Brīnišķīgi cilvēki ir tepat blakus

Katra cilvēka un valsts dzīvē tāpat kā dabā ir viss. Sasnieg nedienu kupenas, kas draud aprakt un spiež pie zemes. Bet tad jūtam – sniegi kūst, un viss smagums pazūd kā nebijis, atsedzot zaļus asnus. Varbūt ledu ar savas sirds siltumu un...

Es vēl arvien redzu un jūtu cilvēkus, kuri saņēma „Latvijas lepnuma” balvas. Apbrīnoju jauno ģimeni – Elīnu un Raivi, kuri uzņēmās rūpes par četriem radu bērniem, kļūstot par  audžuvecākiem. Un mazās īkstītes Māriņas sargeņģeli Anitu Liepiņu, kura riskēja, atdodot meitenītei daļiņu sevis! Mihails Pupiņš vēlas dzīvot simt gadu, lai redzētu, kā viņa izveidotajā zooloģiskajā dārzā izaug pirmie brīvā dabā dzimušie Latvijas bruņrupuči. Agnese Birkmane palīdz neredzīgajam Dmitrijam īstenot sapni par muzikālo izglītību. Bet Aizkraukles mediķi apliecina Hipokrāta zvēresta būtība, darot vairāk, nekā prasa pienākums. Protams, arī jūs atceraties viņus visus, kurus ar asarām acīs vērojām balvu pasniegšanas ceremonijā televīzijā.  Kopā izdzīvojām patiesas nesavtības un cilvēkmīlestības mirkļus, izjūtot lepnumu, ka arī šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz negāciju, dusmu un naida, mūsu tautas kodols ir vesels, kā uzsver komponists Pēteris Vasks. Kaut vairāk būtu tādu stāstu, kas dod spēku dzīvot un ļauj saprast, ka iegūt var dodot, nevis tikai ņemot!

Arī starp mums ir brīnišķīgi cilvēki, ar kuriem varam lepoties. Galvenais ir viņus ieraudzīt un prast novērtēt. Tas ir vajadzīgs viņiem, bet vēl vairāk mums pašiem.

Blogi