Brīnums piparkūku kamanās

Reiz kādā mežā mazā, skaistā mājiņā mita visas cilvēciskās jūtas. Tās dzīvoja draudzīgi, cita citai palīdzēja, un namiņā vienmēr valdīja saticība. Kādu dienu Jūtas uzzināja, ka mājiņai draud briesmas, tāpēc visas sagatavoja sev kamanas un...

Savās greznajās kamanās garām brauca Bagātība. Kad Mīlestība jautāja, vai nevar paņemt viņu līdzi, Bagātība atrauca, ka nevar gan: „Man kamanās ir daudz zelta un sudraba – te tev nav vietas!” Mīlestība lūdza Lepnību, kas slīdēja garām lielās, lepnās kamanās, bet arī tā atteica, jo baidījās, ka Mīlestība sabojās pilnību un pašpārliecību, kas valdīja pie Lepnības. Mīlestība vērsās pie Skumjām, bet tās atteica: „Mēs esam tik bēdīgas, ka gribam palikt vienas...” Piepeši kāda balss sauca: „Mīlestība, nāc – es tevi paņemšu līdzi!” To teica Vecums. Mīlestība bija tik priecīga un laimīga, ka aizmirsa pajautāt sava glābēja vārdu, tāpēc viņa vērsās pie Pazīšanās. „Pazīšanās, saki, lūdzu, kas man palīdzēja?” ‘Tas bija Laiks.” „Laiks? Kāpēc Laiks man palīdzēja?” Pazīšanās atbildēja: „Tikai Laiks saprot, cik svarīga dzīvē ir Mīlestība...”

Mēs katrs esam kā mazs burvis - uz sliekšņa stāvam un paveram laika durvis, sava laika durvis, un tikai mūsu varā ir šo mirkli iekrāsot ar zeltainu otu. Tāpat kā tikai mūsu varā ir dāvāt citiem mīlestību – ikdienā, svētku reizēs. Lai jums gaiši, sirdsmiera un mīlestības bagāti Ziemassvētki, kas savās piparkūku kamanās atved brīnumu! Ja brīnumam tic – tas piepildās! Ja brīnumu gaida – tas atnāk! Ja brīnumā dalās – tas sagādā prieku!

Blogi