Cilvēki nespēj vairs klusēt

Nevaru atcerēties, kad vēl laiks pirms Ziemassvētkiem būtu tik spriedzes pilns. Nav iespējams iegrimt klusās pārdomās, vērtējot sevi, ieceres un paveikto, kad galvaspilsētas ielās sākušies protesti. Pagaidām tie ir vēl klusi un mierīgi.... Pagaidām tie ir vēl klusi un mierīgi. Turklāt kārtību pie Saeimas un Ministru kabineta uzrauga policisti un drošības dienesta darbinieki, kuri iefiltrējas protestēju pulkā, lai uzmanītu katru rīcību. Jā, iespējams, ka tā arī viss beigsies – izteica klusu protestu, ka budžetu lāpa uz iedzīvotāju izdzīvošanas rēķina, un izklīda pa mājām. Tomēr neviens nevar garantēt, ka neapmierinātība, kas šobrīd rūgst kā mīkla abrā, drīz neizlauzīsies stihiskos nemieros. Esmu runājusi ar daudziem, kuri atzīst, ka dotos atkal uz Rīgu, ja būtu cilvēki, kuri spētu organizēt akcijas tā, kā tas bija Atmodas gados vai barikāžu laikā. Ne Saeimas deputāti, ne valdības ministri nedzird, ko viņiem vēlas paust tūkstotis vai nedaudz vairāk protestētāju. Tā jau vēl nav tauta! Un taisnība viņiem ir, jo pārējie acīmredzot ir gatavi maksāt 26 procentu iedzīvotāju ienākumu nodokli, progresīvo nekustamo īpašumu nodokli, arī krietni lielāko transporta nodevu un vēl citus maksājumus, ko labpatiks uzlikt mūsu gudrajām galvām. Manuprāt, patiesība ir cita – nodokļus nemaksās tie, kuriem vien būs iespēja izvairīties no tiem. Līdz ar to “labais” budžets sagrūs kā kāršu namiņš. Un tukši būs partiju priekšvēlēšanu solījumi, ka veicinās un attīstīs, jo tos izpildīt nevarēs kaut tāpēc vien, ka valsts kase būs tukša.

Blogi