Draugs bez auto – nulles variants

Varbūt skanēs skarbi, bet man ir kompleks pret vīriešiem bez autovadītāja apliecības. Tas, ka nav mašīnas vēl nav trakākais, aizdotu pabraukt ar savējo. Bet ja nav nekādas sajēgas no mašīnu būšanas, tad ķēpa ar tādiem liela. Reiz sarunāju...

Reiz sarunāju ar pusi randiņu, bet viņš negausīgi uzstāj, ka man viņam jāatbrauc pakaļ. Pēc randiņa jutos kā taksists, jo mūsu iecerētā kafejnīca nebija galamērķis un vēl viņam vajadzēja nokļūt līdz draugam pēc diska un veikalā pēc cigaretēm. Lieki piebilst, ka šī bija mūsu pirmā un pēdējā tikšanās. Tajā brīdī man radās nepatika pret vīriešiem bez autovadīšanas prasmēm. Nodomāju, ka otrreiz uz šī grābekļa kāta nekāpšu. Tomēr dzīve izspēlēja tieši tādu joku ar vēl diviem vīriešiem. Tagad pirms sāku jebkādu saraksti, jebkādu sarunu pirmais jautājums ir – tu brauc ar mašīnu. Es nemāku pajautāt maigāk, uzreiz bliežu sakāmo. Ir tādi, kas pa smuko piedāvājas uzreiz izvizināt, jo domā, ka man patīk asas sajūtas un vēl ir tādi, kas domā, ka esmu mantrause un pats cilvēks man nav svarīgs.

Man vajag vīrieti, kas kaut ko saprot no mašīnām un ja arī kaut kas salūzis, spēj man palīdzēt. Nu vismaz izskaidrot ko man sākt darīt. Vai par daudz prasīts?

Blogi