Es redzu, kā aug bezdarbs

Tā nav metafora, bet tiešs apgalvojums. Par to liecina ne vien statistikas dati, bet reāli notikumi, reāli darbu zaudējuši cilvēki. Arī manā draugu un paziņu lokā ir darbu zaudējuši nomākti cilvēki, ir arī tādi, kas katru dienu aizvada ar...

Pastaigājot pa Alūksni situācija sāk šķist vēl bēdīgāka. Viens pēc otra pazūd veikali – nav vairs “Degu”, “Šika” vīriešiem, picērijas un vēl dažu mazāku veikaliņu. Tiek ziņots arī par dažu valsts iestāžu apvienošanu ar citu rajonu filiālēm. Rodas jautājums – kas paliks Alūksnē? Māc bažas par šīs skaistās, mierīgās un tīrās vietas nākotni... Cik jaunieši izvēlēsies šo vietu saukt par savu dzīvesvietu? Domāju, ka arvien vairāk jauniešu nosliecas par labu iespējai doties prom. Gribētos, lai Alūksne attītas un rodas jaunas iespējas, bet tā vien šķiet, ka paliksim maza lauku pilsēta. Var jau mierināt sevi ar domu, ka krīze ir visur, ne tikai Alūksnē. Tomēr tās radītās sekas jutīsim vēl ilgi un vēl spēcīgāk tas iesakņojas cilvēkos psiholoģiski.

Blogi