Grozījumi Darba likumā sakārto darbinieku nomas kārtību

Jau trešo gadu Valmierā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs, kurā sniedzam informāciju par darba tiesiskajiem aspektiem un darba aizsardzības jautājumiem. Patlaban konsultāciju...

Šī gada 20.jūlijā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas reglamentē pagaidu darba aģentūru funkcijas – jomu, kas līdz šim Latvijas likumos īsti nav bijusi noteikta.

Darba likuma grozījumi paredz virkni jauninājumu.  Viens no tiem nosaka, ka ar darbinieku darba līgumu slēdz pagaidu darba aģentūra, nevis uzņēmums, kuram darbinieks tiek iznomāts. Tādējādi konkrēti tiek noteikts, kurš minētajā situācijā ir darba devējs. Tomēr grozījumi nosaka, ka darbiniekam ir pienākums pakļauties pakalpojuma saņēmēja (uzņēmuma) darba kārtībai un rīkojumiem, lai gan darba samaksu darbiniekam izmaksā pagaidu darba aģentūra (iznomātājs). Tāpat darbinieks laikā, kad pilda darba pienākumus kādā uzņēmumā, ir atbildīgs par iespējamajiem zaudējumiem, ko nodarījis šim uzņēmumam.

Savukārt darba devējiem, balstoties uz likuma grozījumiem, būs jānodrošina iznomātajam darbiniekam tādi paši darba apstākļi un noteikumi (darba un atpūtas laiks, u.c.) kā citiem šī uzņēmuma darbiniekiem. Tāpat, ja uzņēmums saviem darbiniekiem noteicis kādas īpašas prioritātes – apdrošināšanu, transporta izmaksu atlīdzināšanu u.c., turpmāk tās garantējamas arī iznomātajam darbiniekam. Uzņēmumam, kurā iznomātais darbinieks strādā, ir pienākums viņu informēt par brīvajām pastāvīgajām darbavietām, ja tādas rodas. Līdz ar to jebkuram iznomātajam darbiniekam, ja viņš pierādīs savas spējas, laika gaitā ir iespēja kļūt par pastāvīgu uzņēmuma darbinieku, un pagaidu darba aģentūrai nav tiesību darbiniekam liegt šādu iespēju.

Kas attiecas uz laika periodu, kad iznomātājs nevar darbiniekam nodrošināt darbu kādā uzņēmumā (nav atbilstošu darba devēju pieprasījumu), darbiniekam jāizmaksā atlīdzība, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Tas nozīmē, ka darbiniekam jebkurā gadījumā tiek garantēta minimālā mēneša darba alga – pat tad, ja kādā periodā darbinieks netiek nodarbināts.

Vēl jauni grozījumi Darba likumā reglamentē ārvalstnieku nodarbināšanu, nosakot, ka, sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Tikai tad, kad šāda vīza vai atļauja ir saņemta, uzņēmums ir tiesīgs nodarbināt ārvalstnieku, ja vien iesniegtais dokuments nav viltojums. Gadījumā, ja darba devējs nodarbinājis personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, viņa pienākums ir atlīdzināt darbiniekam visu neizmaksāto darba samaksu un pārtraukt darba attiecības, jo par ārvalstnieku nodarbināšanu bez nepieciešamās vīzas vai atļaujas, vai ar viltotu dokumentu draud administratīvā atbildība.

Grozījumos samazināts termiņš piezīmes vai rājiena atcelšanai – to var izdarīt gada laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas. Turpmāk darba devējam darbinieku skaita samazināšanas gadījumā nebūs arī iepriekš jāziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju, jo no Darba likuma izslēgta 104.panta otrā daļa.

Informēju, ka darba devēji var griezties LDDK reģionālajā konsultāciju centrā, kur bez maksas tiek sniegtas konsultācijas par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs atrodas Garā ielā 7, 206.kabinetā, Valmierā. Variet arī zvanīt pa tālruni 64233448, mob.28610420 vai sūtīt e-pastu: [email protected]

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Blogi