Kādu vārdiņu dosim?

Nesen izlasīju kādu rakstu, kas lika aizdomāties par to, kādus vārdus vecāki izvēlas dot saviem bērniem, ar ko tiem jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi. Rakstā bija minēts, ka aktrise Gvineta Paltrova un grupas „Coldplay” solists Kriss Mārtins...

Arī Latvijā nereti dzirdēti gana jancīgi mazuļu vārdi – tiesa, vairāk pārņemti no citām tautām, jo latvisko Baibu, Pēteru paliek arvien mazāk. Pieļauju, tas ir tādēļ, ka Latvijā nav striktu likumu, kas ierobežotu vārdu izvēli – vecāki var bērnam piešķirt gan kādu no kalendārā atrodamajiem vārdiem, gan arī pašu izdomātu, vienīgais ierobežojums ir, ka mazulim nedrīkst piešķirt vairāk kā divus vārdus. Tāpat ir Alūksnes un Apes novados, kur pērn un šogad bērniem izvēlēti tādi vārdi kā Rafaels, Ostins, Franceska, Merisa, Vanesa, Laurena, Noels, Ramina, Polina, Deina, Arsēnijs... Atminos, kad savam mazulim bija jāizvēlas vārdiņš, viegli nebija, jo zēnu vārdu latviešu kalendārā ir krietni mazāk nekā meiteņu, bet tik un tā mēs tomēr to atradām latviešu kalendārā, jo – kādēļ bērnam izvēlēties garu, sarežģītu vārdu, ko viņš gadiem pats nespēs skaidri izrunāt? Arī lingviste Dite Liepa atzinusi, ka Latvijā ir ļoti dažādas vārdu došanas tradīcijas, turklāt latvieši noteikti varētu pretendēt uz augstu vietu „Ginesa pasaules rekordu grāmatā” daudzo netradicionālo vārdu dēļ.

Blogi