Māju kults

Bija laiki, kad viss tika darīts, lai atvieglotu cilvēku ikdienu un operatīvi visu varētu izdarīt vienuviet – mājās. Tagad pienākuši laiki, kad cilvēki kļuvuši par mājās sēdētājiem. Nē, nē, cilvēki nav kļuvuši apātiski, garlaikoti un...


Pavisam vienkāršu piemēru saskatīju sarunā ar saviem vecvecākiem. Viņi ar aizrautību stāstīja, kā brīvos brīžos kāpuši uz motocikla un devušies tuvākas un tālākas kaimiņsētas lūkoties. Tā, vienkārši braukājot, arī iepazīta plašā Latvija, igauņu un krievu zemes. Tagad ar nožēlu jāatzīst, ka tuvējo vietu iepazīšanai tiek veltīts maz laika, tā vietā tiek ilgi krāta nauda un braukts uz tālajām eksotiskajām zemēm. Esmu pat dzirdējusi uzskatu, ka viss vietējais jau iepazīts masu saziņas līdzekļos un klātienē jau neko jaunu nevarot uzzināt.

Nav jau šis vienīgais piemērs tam, ka cilvēku ikdienu pārņēmusi virtuālā realitāte. Tā, piemēram, savu burvību zaudējuši arī klases salidojumi. Ko tur daudz stāstīt, kā katram iet, skaties tik portālā “draugiem.lv” bildes un zināsi, kas ārzemēs dzīvo, kas precējies un kam bērni piedzimuši. Virtuāla kļuvusi arī draudzība. Ne tik bieži tiek braukts ciemos pie tālāk dzīvojošiem radiem un draugiem, bet gan runāts skaipā. Tā ir vienkāršāk un arī lētāk, lai gan tiek zaudēta tik ļoti svarīgā cilvēciskā saskarsme. Arī man ir draudzenes, ar kurām sazinos virtuālajā vidē, bet ciemos aizdoties laiku izbrīvēju vien palaikam. Pie ārsta satraukti dodamies vien tad, kad esam izlasījuši visus interneta resursus par slimībām ar konkrētajiem simptomiem un paši jau sev uzstādījuši diagnozi.  Gan grāmatas lasām internetā, gan preces pasūtām, neatejot no datora.

Tāda ir kļuvusi mūsdienīga cilvēka dzīve virtuālajā vidē. Ērta, bet ļoti skarba.

Blogi