Mīlestība pret vardarbību

Pēc asiņainā slaktiņa Norvēģijā ar bažām gaidīju meitas ģimenes atgriešanos šajā valstī. Tāpēc izjutu patiesu atvieglojumu, kad viņa telefona sarunā stāstīja – viss ir mierīgi, turklāt nav mainījusies norvēģu attieksme pret imigrantiem un...

Tā esot vēl labvēlīgāka sevišķi pret islāmisko valstu iebraucējiem. Pilnīgi svešiem imigrantiem norvēģi ejot uz ielas klāt un viņus apkampjot, tā apliecinot mīlestību. Lai gan valstī 90 procenti iedzīvotāju ir norvēģi, Oslo katrs ceturtais ir imigrants. Pret valdības īstenoto liberālo multikulturālisma politiku protestēja Anderss Bērings Breiviks, nogalinot nevainīgus cilvēkus. Var iedomāties, kā uzvestos slepkavam līdzīgi cilvēki. Taču viņš panāca pretējo – pirmo reizi valstiskā līmenī ir apliecināts, ka bezjēdzīgu vardarbību var apturēt tikai ar mīlestību. Tas ir jauns pakāpiens Rietumu civilizācijā – visaptveroša piedošana. Ne tikai atsevišķa cilvēka spēja piedot, kā to darīja Jānis Pāvils II pēc viņa slepkavības mēģinājuma, bet visi kā viens.

Tāda rīcība liek ne tikai apbrīnot norvēģus, bet arī domāt par to, cik šī tauta ir garīgi attīstīta. Gribot negribot ir jāsalīdzina, kāpēc Latvijā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas nemazinās plaisa, kas sadala valsts iedzīvotājus – pamata jeb īstajos un neīstajos, kaut te dzīvojuši visu mūžu. Jā, ir jāsargā latviska Latvija un latviešu valoda. Tomēr acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar savstarpējo attieksmi. Vai mēs prasības nepilsoņiem izvirzām mīlot? Mīlēt – tas ir piedot. Lūgt piedošanu nozīmē sevi lauzt, pārkāpjot pāri pašu radītajam mūrim.

Blogi