Nav dūmu bez uguns

Senais latviešu sakāmvārds “nav dūmu bez uguns” atausa atmiņā pēc ne visai patīkamas saskares ar pārdevēju. Portālā “aluksniesiem.lv” cilvēki jau daudz diskutējuši par pārdevēju attieksmi, bet iepriekš tajā īpaši neiedziļinājos, līdz pati...

Ja vien viņa būtu bijusi tikai nelaipna, bēdas nekādas, bet šoreiz mans kreņķis par attieksmi pret manu preci. Manu visrūpīgāk izvēlēto medus kūku jaunā pārdevēja aizripināja kā pēdējo draņķi. Uz aizrādījumu, ka pret precēm vajadzētu izturēties rūpīgāk, smīnot atcirta, ka tas esot sanācis nejauši. Neesmu radusi kašķēties, tāpēc samaksāju par pirkumu un ar vainas apziņu devos prom. Iespējams, preci tikpat rupji vajadzēja atstāt un doties prom nemaksājot. Ieburzītais stūris, protams, garšu nemaina, bet runa ir par attieksmi. Es saprotu, ka jāstrādā garas, nogurdinošas stundas, bet vai tamdēļ man no tā jācieš? Es pat neprasu smaidu vai sveicienu, prasu vienkārši akurātu apiešanos ar manu preci, par kuru es tomēr maksāju naudu. Te vietā teiciens – ja darāmo nemīl, no tā čuš vien sanāk. Miera labad konkrētu veikalu nesaukšu, bet par to ir vērts aizdomāties ikvienai pārdevējai. Pārdevējas ir pirmā veikala reklāma!

Negribot būt viena no vienmēr neapmierinātajiem čīkstētājiem, savu sleju beigšu pozitīvām domām. Gribu uzslavēt veikala “Maxima” pārdevējas, kas laipni atbild uz pat vismuļķīgākajiem jautājumiem un pie kases vienmēr katru pircēju pasveicina. Smaga un nogurdinoša diena bijusi kā tev, tā man, bet tikai silts sveiciens vai smaids uzlabo dienu mums visiem! Paldies viņām par to!

Blogi