Nevienlīdzība attieksmē

Pēdējā laikā paziņojumi par kādas preces vai pakalpojuma sadārdzināšanos izskan tik bieži, ka tam vairs nepievēršu īpašu uzmanību. Lai gan šie paziņojumi nav no patīkamajiem, tā kļuvusi par sava veida ikdienu, kas pārsteigumus vairs...

Lai gan šie paziņojumi nav no patīkamajiem, tā kļuvusi par sava veida ikdienu, kas pārsteigumus vairs nespēj sagādāt. Tiesa, šobrīd aktuālākā ziņa par “Latvenergo” plāniem diez vai kādu atstāt vienaldzīgu. Pat tad, ja pārmaiņas netiks izjustas naudas izteiksmē, pieļauju, ka daudzi sāks piedomāt pie elektrības taupīšanas, nodrošinoties pret zemajam tarifam paredzētā limita pārsniegšanu. Diemžēl būs ģimenes, kas gribēdamas nevarēs tajā iekļauties, taču ne visas būs tādas, kas spēs pēc paaugstinātā tarifa spēs arī norēķināties. Izskatās, ka šādu iespēju plānotā tarifa paaugstinātāji nemaz nav pieļāvuši, jo nepieciešamība pēc rēķinu maksāšanas šķiet pašsaprotama.

Tas atsauca atmiņā visas citas pašsaprotamās lietas, par kurām jau maksājam, bet kuru gadījumā dažkārt nākas pieciest neērtības. Vēl nesen liela daļa mājsaimniecību ilgstoši atradās bez elektrības. Tāpat ir reizes, kad nākas brist pa kupenām, jo vienkārši vēl nav paspēts vai trūkst līdzekļu sniega tīrīšanai. Tādos gadījumos mums lūdz būt iecietīgiem. Praksē šī iecietība gan attiecas tikai pret pakalpojuma sniedzējiem, nevis saņēmējiem, jo, kad runa ir par savlaicīgu rēķinu apmaksāšanu, tad iecietība pagaist kā nebijusi. Līdz ar to vēlētos, lai tikpat būtiski kā tarifi, mainītos arī attieksme pret pakalpojumu saņēmējiem, taču šī nevienlīdzība attieksmē acīmredzot šķiet tikpat pašsaprotama kā pakalpojumu sadārdzināšana, nedomājot, vai cilvēks to maz vairs var atļauties.

Blogi