Paldies, skolotāj!

Tuvojoties Skolotāju dienai, ielu aptaujā uzdevām jautājumu – kāds ir labs skolotājs? Klausoties citu viedoklī, aizdomājos par saviem priekšstatiem. Tie bez šaubām veidojušies skolas gadu laikā. Dīvainā kārtā šobrīd par sava aroda...Nav brīnums, ka, absolvējot vidusskolu, šie skolotāji bija tie, kam pirmajiem izlaidumā vēlējos pasniegt ziedus un pateikt paldies par padarīto. Pateicoties viņiem, sākotnēji garlaicīgie un sarežģītie priekšmeti kļuva par vieniem no maniem mīļākajiem, ietekmējot ne tikai tālāko studiju vietu, bet arī tagadējo interešu loku. Kaut gan skolas gadi jau sen ir aiz muguras, vēl joprojām satieku viņiem līdzīgus cilvēkus – tādus, kas māca ar savu piemēru, pamanās atrast pareizo pieeju saviem klausītājiem un radīt viņos tikpat lielu interesi, ar kādu pašu attiecas pret konkrēto jomu. Tas, manuprāt, ir pats galvenais. Tieši tāpēc Skolotāju dienā man gribētos vēlēt pedagogiem strādāt tā, lai stāstītais sasniegtu klausītāju un atstātu tajā savas pēdas. Galu galā nav iedarbīgākas mācību metodes par mācīšanu pašam ar savu piemēru un personību. Un, kas zina, varbūt tieši šī taktika palīdzēs kādam apjaust savu ceļu, atskāršot, kāds cilvēks viņš vēlas būt un ko darīt turpmākajā dzīvē. Gluži tāpat, kā tas ir noticis manā gadījumā.

Blogi