Par ko kļūt?

Šonedēļ Latvijas jauniešiem bija iespēja piedalīties ikgadējā Ēnu dienā un iepazīst profesijas, ar kurām vēlas saistīt savu nākotni. Manuprāt, tā nav slikta iespēja, jo vairumā gadījumu pēc tam izrādās, ka jauniešu priekšstats par...

Manuprāt, tā nav slikta iespēja, jo vairumā gadījumu pēc tam izrādās, ka jauniešu priekšstats par izsapņoto profesiju ir bijis dikti maldīgs, tādēļ vēl jo svarīgāk ir to iepazīt laikus.

Kad es mācījos ģimnāzijā, Ēnu diena Latvijā nenotika, tomēr tās trūkums nav traucējis profesijas izvēlē. Protams, arī es sākotnēji šaubījos, par ko kļūt, bet tagad laikam jāatzīst, ka esmu viena no veiksminiekiem, kas īstajā laikā un vietā saprata, ar kādu nozari saistīt nākotni. Un, kad mērķis ir zināms, tad var pārvarēt un pieciest dažādus apstākļus, lai sasniegtu kāroto. Tagad savu izvēli nenožēloju, jo ir piepildījies viens no galvenajiem nosacījumiem – man nav vienmuļš darbs. Strādājot žurnālistikā, ir iespēja satikties ar daudziem interesantiem cilvēkiem, izzināt viņu uzskatus, dzīves gājumu un būt sabiedrisko notikumu virpulī un galvenais – pastāstīt par to pārējiem. Tiesa, būt žurnālistam ir ļoti atbildīgs darbs. Daudziem šķiet, ka žurnālistika ir viena no vieglākajām profesijām, jo te jau nekas nav jādara – tikai jāparaksta, bet tā nav. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka, manuprāt, žurnālistikā var strādāt tikai tie, kam tas ir sirds darbs un aicinājums.

Arī šogad daudziem jauniešiem būs jāizdara izvēle, par ko dzīvē kļūt. Manuprāt, mūsdienu krīzes apstākļos to izdarīt būs vēl jo grūtāk, jo ir neziņa – kādas profesijas darbiniekus nākotnē vajadzēs? Arī bērnu vecāki ir neziņā, jo vēlētos, lai atvase apgūst finansiāli nodrošinātu profesiju, bet kurš pateiks, kura ir īstā? Varbūt vajag vadīties pēc savas sirds balss un apgūto to, kas patīk. Tad vismaz būs pašam prieks par darbu.

Blogi