Reibinošais zemeņu laiks

Tas notiek nemainīgi katru gadu. Sākas jūnija beigās un ilgst visu jūliju. Nav skaidri nosakāms, kurā brīdi tas sāksies un kad tieši beigsies. Tā dēļ ikreiz vasara kļūst īpašāka, pat neņemot vērā lietu un vēju. Katrreiz tas notiek un sākas...Bez zemenēm nav īstās vasaras sajūtas. Var peldēties, pastaigāties, sauļoties un darīt visu ko citu interesantu, bet bez zemenēm vasarai nav īstās garšas. Pirmās šogad nobaudītās zemenes nebija Latvijas vagās augušas. Par nepilnu latu mazu kastīti ogu nopirku lielveikalā. Dīvaini, bet garšoja un smaržoja pārsteidzoši labi. Tagad nu jau cita pēc citas ar un bez piedevām mutē ieripo jau dzimtajā zemē audzētas ogas - koši sarkanas, sulīgas, saules un vasaras smaržu pielijušas. Un tieši zemenēm ar pienu vēl joprojām ir bērnības garša. Atceros no bērnības, kā tupējām omes zemeņu vagās un ripinājām mutē ogas. Meža zemeņu lasīšana un baudīšana bija vēl lielāks un neaizmirstamāks piedzīvojums. Bet brīžos, kad tētis pārnāca mājās ar zemeņu kastēm, varēja spiegt no laimes! Protams, svaigas visas zemenes apēst pat mums pieciem nebija pa spēkam, bet milzīgais daudzums bija sajūsmas vērts. Tad zemenes tika šķirotas – ko ēst, ko saldēt un ko zaptē vārīt, bet pats jaukākais šajā procesā bija koši sarkanie pirksti. Pat nomazgāti tie nebeidza smaržot. Un tagad jau atkal manu virtuvi pārņēmusi galvu reibinošā saldā zemeņu smaržā. Ak, šis skaistais zemeņu laiks...

Blogi