Sapnis par godīgu Latviju

Likteņdārzā nu jau bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers pēdējo reizi tikās ar iedzīvotājiem. Simboliskajā vietā, kas sākusies no viena cilvēka Viļa Vītola sapņa, pulcējās tie, kuri cerēja dzirdēt tikpat patiesus vārdus, kā prezidents...

Nezinu, vai visi Likteņdārzā pulcējušies, bet es biju vīlusies, klausoties skaistas, pasakainas runas televīzijas tiešraidē. Jā, Likteņdārzā sajustā kopības sajūta ir vērtība. Taču cilvēki gaida nevis pasaku Antiņu, bet cilvēku, kas spētu būt līderis un parādīt, pa kuru ceļu mums iet un ko darīt. Nepietiek ar saukli, ka jācīnās par godīgu politiku un pret oligarhiem. Manuprāt, muļķīga ir Latvijas Tautas frontes pirmā priekšsēdētāja Daiņa Īvāna atziņa, ka pietiek valdīt melnajiem kraukļiem. Tā mēs pasaku tēlos varam runāt un runāt, sapņojot, gaidot, bet neko nedarot. “Nav jautājuma – ko darīt? - ne privātā, ne valsts līmenī, ir tikai nevēlēšanās upurēt savu muļķību, savu laiku, savu komfortu, savus ierastos priekšstatus,” secina žurnālists Viktors Avotiņš. Vai šādā situācijā var cerēt, ka ievēlēsim labāku jauno Saeimu? Šķiet, neviens no godīgajiem inteliģentiem uz to pat nekandidēs.

Būs jauna V.Zatlera partija? Bet par to tāpat nebalsos visi. Likteņdārzā V.Zatlers aicināja nebaidīties no sapņiem. Tieši Likteņdārza veidošana apliecina, ka sapņi piepildās tad, ja tos īstenot ir gatavi daudzi. Vai esam guvuši cerību, ka caur sapņiem sāksies ceļš uz godīgu Latviju?

Blogi