Uzvarētāja vai zaudētāja?

Joprojām nebeidzas diskusijas par alūksnietes Amandas Bašmakovas “Bērnu Eirovīzijā” iegūto vietu. Var saprast, ka spriežam pārāk bargi par cilvēkiem, kurus nepazīstam, taču pārsteidz, ka tādu pašu vērtējumu Amanda šobrīd saņem no...

Var saprast, ka spriežam pārāk bargi par cilvēkiem, kurus nepazīstam, taču pārsteidz, ka tādu pašu vērtējumu Amanda šobrīd saņem no savējiem. Lai gan ar Amandu neesmu runājusi bieži, ikreiz atmiņā paliek viņas nopietnā attieksme pret darbu, enerģija, vitalitāte un pozitīvisms. Iespēja piedalīties “Bērnu Eirovīzijā” nopelnīta ar smagu darbu daudzus gadus. Skatoties konkursu, man primārais bija tas, ka tur uzstājas meitene, kas ikdienā mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, apmeklē mūzikas skolu un trenējas basketbolā. Tā ir meitene, kas joprojām ne ar ko neatšķiras no saviem vienaudžiem, ja neskaita to, ka gadiem savu brīvo laiku veltījusi talanta izkopšanai, regulāri dodas uz vokālajām nodarbībām Rīgā un brīvdienas visbiežāk pavada nevis atpūšoties ar draugiem, bet gan uzstājoties, lai iepriecinātu citus. Tādējādi Amanda ieguvusi to, kas viņai ir tagad. Protams, jūtos vīlusies, ka viņa neieguva augstāku vietu, tomēr nepiekrītu, ka pēdējā vieta ir pelnīta. Ja tā domā pašu cilvēki, kuriem Amanda būtu jāatbalsta, tad drīzāk jājautā, vai mēs esam pelnījuši tādu meiteni, kas liek izskanēt mūsu pilsētas vārdam plašākā līmenī, kuras talants met glaimojošu ēnu uz alūksniešiem kopumā un kas brīdī, kad visi pārējie svin svētkus, kāpj uz skatuves, lai vairotu prieku citiem. Zaudētāji drīzāk esam mēs, kas to neapzinās, nevis Amanda, kas, visticamāk, ar savu uzcītību un darba spējām kāps ne uz vienas vien lielās skatuves, bet šo konkursu pievienos savai pieredzes bagāžai, no kuras mācīties.

Blogi