Veido barikādes attieksmē pret valsti

Janvāra notikumiem ir īpaša nokrāsa un sabiedriskā rezonanse gan senākā, gan mūsdienu Latvijas vēsturē. 1905.gada asiņainā svētdiena un 2009.gada grautiņi Vecrīgā.Manuprāt, abos gadījumos izlauzās ilgi aizturēta neapmierinātība un dusmas,...Manuprāt, abos gadījumos izlauzās ilgi aizturēta neapmierinātība un dusmas, jo mūsu valdošie politiķi tāpat kā cara tētiņš negrib sadzirdēt tautas vajadzības, bet domā tikai par savējām. Tagad masu nekārtību dalībnieki tiek pretnostatīti barikāžu aizstāvjiem, kuri pēc OMON kaujinieku vardarbības Viļņā devās uz Rīgu, lai sargātu savas valsts neatkarību. Tā ir pavisam cita situācija, kad izšķiras valsts “būt vai nebūt”. Tāpēc ir sāpīgi, ka tagad kopīgi varam sargāt tikai atmiņas par to laiku, kad bija viens mērķis visiem, izņemot PSRS vienotības aizstāvjus. Nepiekrītu, ka pēc 20 neatkarības gadiem jūt lepnumu par savu valsti tie, kuri sildās pie barikāžu atmiņu ugunskuriem. Tomēr tik un tā daudzi atkal brauktu aizstāvēt savu valsti, ja aicinātu. Turklāt starp aizstāvjiem būtu arī masu nekārtībās apsūdzētie, ja vien viņi neatradīsies cietumā. Prokuratūrā ir pieteikti grautiņos cietušo zaudējumi – 140 000 latu, kā arī prasīta morālā kaitējuma kompensācija - 39 000 latu. Tās grasās piedzīt no vairākiem desmitiem apsūdzēto. Droši vien ar lielāku vai mazāku sodu notiesās tos, kuri demolēja. Bet kurš tiesās tos,  kuri viņus līdz tam noveda? Neviens nav atbildīgs par to, ka valsts zaudēja miljonus „Baltijas Bankas” un „Parex” kraha dēļ. Valdības locekļi iedzina mūs SVF parādu jūgā, kura smagumu jutīs vēl nākamās paaudzes. Jo ilgāk turpināsies šāda nevienlīdzība, jo lielākā strupceļā nonāks mūsu valsts un tās iedzīvotāji.

Blogi