Vērtības toreiz un tagad

Pieļauju, ka sestdienas vakarā pie televīzijas ekrāniem daudzi izmantoja izdevību, lai vēlreiz vai pirmo reizi vērotu latviešu vēsturisko mākslas filmu „Rīgas sargi”. Filmas autori norāda, ka, salīdzinot ar vēsturiskajiem notikumiem...Filmas sižets liek aizdomāties, cik ļoti mums pašlaik – neatkarīgā, bet krīzes situācijā esošā – Latvijā daudziem pietrūkst tādas ticības, degsmes kā Mārtiņam. Ja toreiz cilvēki cīnījās par to, lai viņiem būtu neatkarīga valsts, nedomājot par savu dzīvību, tad tagad iedzīvotāji pamet neatkarīgo Latviju, jo uzskata, ka šī valsts viņiem nevar nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. Tajā pašā laikā filmā ļoti labi tiek parādīts, ka arī toreiz valsts augstākajā varā bija tādi cilvēki, kas domāja tikai par sevi. Filmā tas saistīts ar tēlu Niedre, kas pavada Kārli Ulmani. Nav jāatkārtojas, ka tagad diemžēl Latvijas politikā šādi niedres ir ikdiena. Skumjākais ir tas, ka pašlabuma meklētāju arvien vairāk paliek arī starp iedzīvotājiem – sak, valsts par mani nerūpējas, tad būšu bezkaunīgs pret valsti. Šajā gadījumā es domāju tā saucamos viltus bezdarbniekus, kas paši labprātīgi aiziet no darba, oficiāli bijušo darbu noformē uz sev tuviem cilvēkiem, saņem bezdarbnieka pabalstu un nezaudē arī darba algu. Kopš filmā atainotā brīža ir pagājuši 90 gadi. Tagad Latvijai ir spēcīga armija, kas vienmēr tur godā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Godāsim arī mēs to katrs savā sirdī un trešdien, 11.novembrī, piemiņas pasākumos.

Blogi