Zaudētās ilūzijas

Pirmdienas rītā rīdziniekus pārsteidza kāda sociālās mākslas akcija – Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu attēlota slīkstoša Brīvības pieminekļa Milda. Akcija veidota ar mērķi pievērst uzmanību tumšajam un depresīvajam rudens periodam, kā...

Skatoties uz pieejamajiem fotoattēliem, manas pirmās asociācijas saistījās ar ko citu. Redzot Brīvības pieminekļa Mildu tikpat kā iegrimušu ūdenī, virspusē atrodoties vairs tikai rokām ar tajās paceltajām zvaigznēm, saskatīju tajā spilgtu ilustratīvo piemēru tam, kas notiek valstī. Vienu brīdi likās, ka krīzes radītais kritiens ir sasniedzis savu zemāko punktu un iestājusies relatīva stabilitāte,  bet pēc pēdējo mēnešu notikumiem šķiet, ka viss sākas no jauna un mēs grimstam arvien dziļākā muklājā. Vienlaikus zudušas ilūzijas uz pozitīvām pārmaiņām, liekot samierināties ar pašreizējo situāciju un nemaz nelolojot cerības, ka reiz būs citādāk.

Vienīgā nelaime, ka šoreiz pie vainas nav ar ekonomisko situāciju saistīti notikumi, bet gan cilvēki, kas ar savu rīcību rada aizvien lielāku haosu un nedrošības sajūtu. To es uzskatu par šībrīža lielāko zaudējumu, jo galu galā tieši cerības uz kaut ko labāku ir tas, kas liek saņemties kritiskajos brīžos, sniedzot motivāciju pārvarēt grūtība

Blogi