Kā es viņu ieraudzīju… 1

Kā jau katru vasaru, mēs ar draugiem gatavojāmies divu dienu copei, tā sakot prom no mājām, sievām un bērniem pa Pededzes upi pēc vilinošā loma un savas sapņu zivs. Jau laicīgi sarūpēti visi līdzi ņemamie krājumi, piederumi laivai un sildšķidrums pašiem, kā arī makšķeres un citi vajadzīgie "loriņi" .

Nav aprakstāma sajūta, kad visi trīs sasēdušies laivā, agrajā rīta klusumā dzirdam kluso motora rūkoņu. Visi esam pilni apņēmības tieši šoreiz noķert savu lielāko lomu. Zied liepas un to zari noliekušies pār upes spoguli smaržo pēc tējas, ko malkojam saltos ziemas vakaros.

Ik pa laikam cīnāmies ar upē iekritušiem kokiem, te atkal mēģinām atrast brīvāku vietu, pa kuru izspraukties tālāk. Pededze ir pārsteigumu upe, nevar zināt kādi šķēršļi ceļā sagaidāmi, tas priecē, jo patīk saņemt dabas izaicinājumus. Malkojam vīru dziru un ik pa laikam izskan kāds joks. Puišiem gadās pa kādai zivij, bet man kā par spīti nevienas copes.Te pēkšņi pamanu pa upi peldam ko interesantu. Tas taču ir ziedu vainadziņš, ko uzķeru uz āķa! Protams, draugi neskopojās ar padomiem, ko es vēl varētu noķert….

Jau sāka krēslot , liepu ziedu smarža kļuva aizvien jūtamāka , un bija jau laiks doties krastā celt teltis , ierīkot naktsmītni, kā arī kurināt ugunskuru, lai pagatavotu vakara maltīti.

Tad es ieraudzīju VIŅU! Kāda būtne peldēja upes siltajā vakara ūdenī.

Veči jautrojās, ka upes Nāra peld pakaļ savam vainagam, bet mani pārņēma tāda jocīga sajūta. Kaut kas Nāras siluetā likās pazīstams. Kailā būtne izskatījās tik karinoši vilinoša, šķeļot ar krūtīm upes vilnīšus.

Tad es atcerējos, ka mana sieviņa sacījās atbraukt upes malā liepu ziedus lasīt, lai atkal saltajos ziemas vakaros mani priecētu ar pēc vasaras un medus smaržojošu tēju. Droši vien pirms doties mājās vakara krēslā nolēmusi nopeldēties.

Nāriņa aizmuka krastā, un mēs pabraucām viņai garām, puišiem vēl ilgi jokojot par manu noķerto vainagu un upē peldošo būtni.

Neko es draugiem vairāk nepastāstīju , lai jautrojas vien. Vai man jāstāsta, ka ar šo Nāriņu draudzējamies un ķīvējamies, bet esam kopā vēl aizvien….

Komentāri 1

:))))

nez ko domaa portaala admins, kad dzeesh komentus un beigaas veel atsleedz maajas lapu vispaar ? ko tad ieguust ??? neko :))) tikai mazaak lasiitaaju un veerteetaaju :))))) mulkju bars, laikam pats autors shim stulbajam rakstam, taapeec taa cepaas :)))))

pirms 10 gadiem, 2010.02.07 15:57

Mīlestības stāstu konkurss