Atjauno simtgadīgas mēbeles 5

Malēniete Zinta Zihmane tikai pasmaida, kad dzird spriežam, ka mēbeļu atjaunošana ir piņķerīga, tāpēc piemērota vien vīriešiem. Viņa var stundām, dienām, mēnešiem pacietīgi strādāt, lai centimetru pa centimetram atjaunotu mēbeles, kurām ir vairāk nekā 100 gadu.

“Neesmu profesionāla restauratore. Tas ir mans hobijs. Varu mēbeles atjaunot dienu no dienas. Vakarā eju gulēt ar domu, ko darīšu rīt. Rezultāts ir atkarīgs no tā, kādu mērķi sev izvirza. Atzīstu, ka mēbeles netiek atjaunotas ideāli. Restaurējot tām būtu jāatgūst sākotnējais izskats. Tas nozīmē, ka vajadzētu atjaunot arī zaudētās detaļas,” stāsta Z.Zihmane. Viņa samierinās, ja kādas detaļas trūkst. Piemēram, atjaunotajam skapim ir bijis kronis. Bet kāds? Citam skapim krāsa ir noslīpēta pagājušajā vasarā. Telpās to darīt nevar putekļu un smakas dēļ, tāpēc darbu turpinās šovasar. Balkonā savu kārtu gaida kumode un galds.

Sveķu smarža pārsteidz

“Šo mēbeļu vērtība ir roku darbs un katra meistara atbildība par to. Viņi negatavoja simtiem vienādu skapju vai citu mēbeļu, kā tas tiek darīts tagad. Meistars mēbelēm deva garantiju cilvēka mūžam. Tām tika izmantots īsts koks, stabils un izturīgs. Kad ar fēnu ņemu nost krāsu, tas smaržo pēc sveķiem kā dzīvs, pēc tik daudziem gadiem,” skaidro Z.Zihmane.

No paaudzes paaudzē saglabātas mēbeles papildina atmiņas, veido saikni ar cilvēkiem, kuriem tās kalpojušas. Padomju varas gados visi pirka sērijveida mēbeles. Tagad attieksme pret tām un modi telpu iekārtojumā ir mainījusies. “Redzam, ka ārzemēs nebūt necenšas iegādāties jaunas mēbeles, ja labi izskatās un kalpo senākas. Šķiet, ka arī Latvijā tiek pārvērtētas vērtības. Turklāt vecās mēbeles ir skaistas, jo par to detaļām ir daudz domāts, tām ir arī precīzi viss nostrādāts,” secina Zinta. Atjaunojot gultu, viņa zem viena dēlīša atradusi skici, kurā meistars vairākkārt zīmējis kokgrebuma liekumu, kamēr tas izdevies tāds, kādu viņš vēlējies.

Aizrauj restauratoru entuziasms

Z.Zihmanei interese par restaurāciju aizsākās, kad viņa strādāja Alūksnes muzejā. Viņai radās iespēja mācīties restauratoru kursos. “Tas bija pavisam neilgs laiks. Taču biju kopā ar Brīvdabas muzeja restauratoriem, kuru entuziasms bija ļoti lipīgs. Viņi darbu veica ar tik lielu azartu, ka acīmredzot aizrāva mani,” secina Zinta. Meistari viņai atklāja dažādus knifus. Vecās mēbeles nereti ir krāsotas ar tādu krāsu, kāda ir gadījusies pa rokai. “Ja tā ir padomju laiku krāsa, tad to var noņemt diezgan viegli. Bet dažkārt tikušas izmantotas tādas, kuras nav piemērotas mēbelēm vai kokam. Tad atliek slīpēt. Turklāt zem krāsas var atklāties dažādi pārsteigumi: zaraina koksne vai arī tā ir ķirmju sagrauzta,” atklāj Z.Zihmane. Ja vēlas atjaunot vecu mēbeli, ziemā to atstāj laukā, lai ķirmji salā iet bojā.

Tagad mēbeles atjaunot ir vienkāršāk, jo ir dažādi līdzekļi krāsu noņemšanai un instrumenti. Kad to nebija, restauratori izdomāja savas viltībiņas, kā pagatavot šķīdumu krāsu noņemšanai vai tīrīšanai. Piemēram, sarunāja  gaļas kombinātā, lai iedod vērša žulti, ar kuru veidot šķīdumu, piemēram, kumodes mazgāšanai. “Restaurāciju var mācīties visu mūžu. Tas nav tik vienkārši, kā pankūkas cept,” atzīst Zinta. Viņa internetā atrod citu valstu veco māju īpašnieku pieredzi atjaunošanas darbā, ko var izmantot. Tur ir arī attēlu galerijas, kurās redzami grausti, kas tikuši atjaunoti.

Atjaunos māju, kāda tā bija
Ilgu laiku Zinta bija turējusi “sveci zem pūra”, bet pirms trim gadiem viņa sāka atjaunot mēbeles, kuras saņēma mantojumā, kā arī vecas grabažas, kuras citi met laukā. Gulta un skapis ar kokgriezumiem no patēva mājas “Mieriņi” Mālupes pagastā ir jau atjaunoti. “Patēva krusttēvs bija galdnieks pirmās brīvvalsts laikā. Gulta, rakstāmgalds un skapis bija viņa dāvana patēvam, kad tas piedzima,” norāda Zinta.

Šobrīd viņa sakopj mājas apkārtni, kā arī nolēmusi atjaunot māju, kas celta pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū.  Pēc tam tajā atgriezīsies atjaunotās mēbeles. “Gribētu māju atjaunot tās sākotnējā izskatā. Tas, protams, nav vienkārši. Laika zobs ir darījis savu. Tomēr Latvijas laiku meistaru pamatīgais darbs ir labi saglabājies. Nekad nekrāsotās dēļu grīdas tur ir skanošas. Tas ir dzīvs koks, kurš nav ne trupējis, ne sabirzis vai sapuvis. Krāsns, kas būvēta pirms kara, joprojām ir gluda. Tā nav plaisājusi. Viss liecina par amatnieku darba kvalitāti,” skaidro Z.Zihmane. Tiesa, mājai ir jāmaina logi, nepieciešama arī siltināšana. Pārējie ir kosmētiski darbi – atjaunot koka detaļas, nomazgāt,  nokrāsot... Kad māja būs atjaunota, Zinta pārcelsies tajā uz dzīvi.

Komentāri 5

Saule

Zinta manuprāt ir brīniišķīgs cilvēks. Novēlu, lai viņas ieceres izdodas. Kaut Latvijai vairāk būtu tik gaišu cilvēku, kān Zinta Z.

pirms 10 gadiem, 2010.11.14 12:59

naudiņa

Iepriekšējie komentāri kalpo, kā bezmaksas reklāma.

pirms 10 gadiem, 2010.05.04 18:56

Protams ka nevar, tāpēc ir jāpelna ar kursa darbu un diplomdarbu rakstīšanu, lai dzīvē veicas viņas stutētajiem studentiem, hi hi hi hi hi

pirms 10 gadiem, 2010.05.03 14:40

Brīnišķīgi, tikai šobrīd ar savu hobiju piekopšanu vien un plāniem par nākotni naudu iztikai nopelnīt nevar... Tāds priekšstats vismaz radās pēc raksta, ka nauda ar restaurāciju pelnīta netiek.

pirms 10 gadiem, 2010.05.03 12:40

Peteris

Man interese ka tam mebelem atjauno lakojumu vaj ar seno šlaku jeb izmanto muzdienigu laku

pirms 5 gadiem, 2015.02.27 00:08

Sarunas par dzīvi