"Es nevaru klusēt!" 1

Apenietis Jānis Miezītis ir uzrakstījis savu otro grāmatu “Būt latvietim”, kurā ir apkopotas viņa pēdējo desmit gadu laikā rakstītās publikācijas presē un internetā. Grāmatā ir apskatītas dažādas problēmas, uz kurām J. Miezītis ir centies atrast atbildes. “Es šajā grāmatā rakstu par problēmām, kas skar mūsdienu jaunatni, jo vēlos jauniešiem izskaidrot daudzas būtiskas lietas. Nemazākā mērā neuzskatu sevi par rakstnieku, bet es nevaru klusēt - man ir jārunā un ceru, ka kāds arī mani sadzirdēs,” viņš saka.


-Kā radās iecere rakstīt šo grāmatu?
- Manas desmit gadu garumā rakstītās publikācijas bija pamanījis latviešu nacionālās biedrības „Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins un sajutis tajās latviskumu, uzaicināja mani apkopot tās vienā grāmatā un tā arī tapa šī grāmata “Būt latvietim.“ Biedrība „Latvietis” arī finansēja šīs grāmatas izdošanu.

-Kur smēlāties informāciju un pieredzi savām publikācijām?
-Informāciju smēlos sev visapkārt – gan sabiedrībā, gan dažādos notikumos, protams, arī neskaitāmās citās grāmatās. Televīziju es neuzskatu par īpaši nopietnu informācijas avotu, jo televīzija problēmu parasti apskata tikai no vienas puses. Mūsdienās jau neviens neko neslēpj – televīzijā, presē un internetā ir informācija, bet tā ir ierobežota.

-Kāpēc Jūs toreiz ierosināja rakstīt savu pirmo grāmatu “Sarunas, kas neļauj iemigt” un kādas atsauksmes saņēmāt no lasītājiem par to?
-Pirmo grāmatu es izdevu desmit gadus atpakaļ un to sāku rakstīt tāpēc, ka sapratu, ka saviem pieciem dēliem darba nevaļā atlicinu pārāk maz laika un viņiem daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Tā arī es sāku visus jautājumus un atbildes uzlikt uz papīra. Vispār jauniešiem interesē ļoti daudzi jautājumi, uz kuriem viņi bieži vien nerod atbildes. Atsauksmes no lasītājiem saņēmu labas un bija daži cilvēki, kas pirmo grāmatu ļoti augstu novērtēja. Priekš manis tas bija ļoti patīkami, bet diemžēl lielākajai daļai cilvēku mana pirmā grāmata palika nepamanīta.

-Kas būs šīs grāmatas adresāts- kādai mērķauditorijai tā ir domāta?
-Es ļoti vēlētos, lai manas grāmatas lasītāji būtu mūsu jaunatne – lai viņi varētu atrast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī jauniešu vecākiem, lai tie, savukārt, palīdz saviem bērniem izskaidrot nesaprotamo, lai viņu bērni nenoklīstu maldu ceļos. Bieži gadās arī tā, ka jauniešu vecāki nezin atbildes uz dažādiem jautājumiem. Manuprāt, šobrīd ir tā, ka jauniešiem brīvības vārdā māca pašiem ar savām rokām to brīvību iznīcināt. Pašlaik, skolās tā metodika ir tāda, ka ļoti tiek uzsvērta bērna personība, viņa tiesības, bet ne pienākumi. Pārspīlēti lielas rūpes tiek izrādītas par to, lai bērnam nebūtu stresa, lai bērns neuztrauktos, bet tai pašā laikā bērns aug tādos kā siltumnīcas apstākļos – līdz ar to bērns neizveidojas par spēcīgu personību. Kad bērnam pienāk 18 gadi, viņš šo bērna statusu pēkšņi zaudē un paliek viens pret vienu ar dzīves grūtībām un nav radis stāties tām pretī. Viņam rodas histērija un bailes, un viņš paliek agresīvs. Arī par to ir stāstīts manā grāmatā.

-Kas tās ir par zīmēm, kas ir attēlotas uz grāmatas vāka?
-Uz vāka ir attēlotas divas latviešu zīmes. Es esmu interesējies par zīmēm, par ezotēriku un es apvienoju šīs divas zīmes, jo tajās es saskatu kaut ko labu.

-Kur var iegādāties šo grāmatu “Būt latvietim”?
-Pirmkārt, to var prasīt visās grāmatnīcās. Šobrīd grāmatu var pasūtīt arī pa pastu un latviešu nacionālā biedrība “Latvietis” to atsūtīs. Vēl var ieiet internetā biedrības mājas lapā adresē www.latvietis.com un to pasūtīt.
-Vai Jūsu ikdienas tiešais darbs ietekmēja uzrakstīt, kādu no publikācijām, kuras ir apkopotas grāmatā?
-Es jau 12 gadus esmu Apes pilsētas ar lauku teritoriju bāriņtiesas priekšsēdētājs un protams, ka mans tiešais darbs ietekmē mani rakstīt, jo pārsvarā tieši savā darbā es saskaros ar jauniešu, ģimeņu problēmām un visām negatīvajām lietām. Es saprotu, cik ļoti jaunieši tiek maldināti daudzos gadījumos un tāpēc es ar viņiem cenšos runāt un skaidrot viņiem daudzas lietas. Viņi arī pēc tam daudz ko saprot. Redzot, to visu, kas mums notiek apkārt - tas manī vienmēr izraisa kaut kādas pārdomas, un es vienmēr sev uzdodu jautājumu – kāpēc tas notiek un kāpēc tā notiek? Un savā grāmatā es esmu iekļāvis atbildes uz šiem jautājumiem.

-Kā Jūs domājat, kas ir mūsu jaunatnes aktuālākā problēma?
-Jaunatnes aktuālākā problēma, manuprāt, ir tā, ka viņiem ir apmainīti ideāli, no kuriem ņemt piemēru – jauniešiem ir bez perspektīvi ideāli. Paskatoties kaut vai grāvēj filmas, tur galvenais varonis parasti tiek attēlots kā “saņurcīts”, nodzēries tipiņš, kam viss vienalga un kurš jūtas stipri “kruts“. Arī izskats galvenajam varonim ir nevis kārtīgs un saposts, bet nevīžīgs un jauniešiem no šādām filmām rodas nepareizi ideāli. Dzīvē un dabā tā nenotiek – cilvēkam ir jāspēj sevi disciplinēt, jāspēj sevi mobilizēt darbam un manuprāt, mūsu āriene atspoguļo arī mūsu iekšējo būtību. Ja ārēji mēs būsim tādi nesakārtoti un haotiski, tad arī mēs nespēsim pārvaldīt savu iekšējo pasauli un mobilizēties dažādu dzīves grūtību pārvarēšanai. Gribu teikt jauniešiem, ka tie visi, ko rāda televīzijā, ir izdomāti ideāli. Runājot par mūziku –saka par gaumi nestrīdas un es arī nestrīdēšos, bet gribu teikt, ja, piemēram, dziesmas pamatā ir ielikts ārprāta bailēs novesta cilvēka sirds pukstu ritms, tad tas nav nekas labs. Tas tīri fizioloģiski atstāj iespaidu uz psihi. Ne velti, īpaši pēc rokkoncertiem iet vaļā dažādi kautiņi. Skaļums notrulina dzirdi – visādi rēcieni un brēcieni, skaņu efekti un gaismas efekti, tas viss ietekmē cilvēka nervu sistēmu. Es nebūt neesmu no tiem, kas nosoda jaunatni par amorālu dzīvesveidu, bet šie visi ir instrumenti, ar ko var iznīcināt tautu. Ir speciāla grāmata “Genocīda instrumenti”, kurā ir aprakstīti visi paņēmieni, kā iznīcināt tautu. Gribu pastāstīt, ka krievu tauta, atšķirībā no latviešiem, ir sapratusi, ka tai draud iznīcība un krievu valodā tiek izdotas daudzas gudras grāmatas, kuras rakstījuši gudri cilvēki. Ja jaunatne uzskata, ka ir brīvi un “kruti”, tad šos “krutos ” produktus – alkoholu, cigaretes, narkotikas, datorspēles, lietojot, cilvēks zaudē savu brīvību un tās vietā iegūst atkarību. Viņš pazaudē arī savas spējas, savu gaumi, savu saprātu – viņš nespēj vairs skaidri domāt un nespēj analītiski spriest. Un ikkatra lieta, ko mēs nespējam vai nevaram, ierobežo mūsu brīvību.

-Kas mūsu sabiedrībā Jūs uztrauc visvairāk?
-Visvairāk mani uztrauc tas, ka latviešu tauta savā zemē kopš dziesmotās Atmodas brīža ir zaudējusi vienu pozīciju pēc otras. Un nu jau, gandrīz, mēs vairs neesam noteicēji savā zemē. Visu Latvijas ekonomiku ir pārņēmuši ārzemnieki. Mums visu laiku pārmet, ka mēs, latvieši, darām pāri cittautiešiem, bet man šķiet, ka cittautieši dara pāri mums. Par kādu diskrimināciju te var būt runa? Tad, kad nodibinājās padomju vara, tika nacionalizēts, atņemts un tas, protams, bija nelikumīgi, bet šobrīd latvieši tiek piespiesti likumīgi pārdod savas zemes, senču mājas. Nodokļu politika Latvijā ir tāda, ja latvietim Jūrmalā pieder kāds senču īpašums, tad viņš ir spiests to pārdod, jo nevar samaksāt lielos nodokļus. Es domāju, ja Latvijā tas tā turpināsies, un pašlaik nav nekādu cerību, ka tas varētu apstāties, labākajā gadījumā Latvija paliks kā ģeogrāfiskas vietas nosaukums.

Komentāri 1

Rolands

Pašlaik lasu šo grāmatu. Liek par daudz ko aizdomāties. Tā ir jāizlasa katram Latvietim. Liels paldies autoram.

pirms 4 gadiem, 2016.05.05 14:32

Sarunas par dzīvi