Glabā dzīvo tautas mūziku

Liekas, ka ziemerietis Konstantīns Mucenieks ir vienīgais no dokumentālās filmas “Malienas muzikanti” spēlmaņiem – brāļiem Muceniekiem - un arī Malienas puses muzikantiem. Vismaz nevienu citu man neizdevās atrast.

Rīt Konstantīns svinēs 86. dzimšanas dienu, bet joprojām ik dienu viņa pirksti liek skanēt cītarkoklei. Tāds instruments ir maz pazīstams, tāpēc pārsteidz ar savdabīgu skanējumu. “Tāpat jau vēl uzspēlēju. Kas tik ienāk prātā, to spēlēju,” saka sirmais vīrs. Viņa meita Ārija piebilst, ka tēvs šo instrumentu mīļi dēvē par cimbolīti. To Konstantīns savā īpašumā ieguva tikai deviņdesmito gadu sākumā. Vajadzēja salabot, bet tagad tā vēl arvien skan – klusi un mazliet smeldzīgi.

Palīdz strādāt un dzīvot

Mūzika Konstantīnam palīdzējusi gan darba dienestā, gan traktoru vadīt, gan uzsākt patstāvīgu saimniekošanu, kad Latvija atguva neatkarību. Vienmēr ir atlicis laiks arī spēlēšanai. Ārija joko, ka piektdienas vakarā kā sāka, tā tikai svētdienas vakarā beidza spēlēt. Tiesa, pēdējos trīs gadus K.Mucenieka muzicēšana dzirdama vien mājās “Priedniekos”, bet vēl 80 gadu vecumā viņš bija Jaunlaicenes folkloras kopas “Putnis” dalībnieks. Tur viņa vijoles spēle vienmēr ielīksmoja. Lai gan vajadzēja braukt uz mēģinājumiem un koncertiem, K.Mucenieku tas neatturēja. “Mūzika palīdz dzīvot un saglabāt veselību,” atzīst muzikants.

Spēlē jau 70 gadus

Savulaik K.Mucenieks pratis spēlēt visus stīgu instrumentus kopā ar trim brāļiem. Bet parasti Edgars spēlēja vijoli, Boriss – kontrabasu vai dūru cītaru, un Jānis sita bungas. “Pirmajās kāzās tēvs spēlēja 16 gadu vecumā. Tātad spēlēts ir gandrīz 70 gadus, turklāt dažādās kapelās kopā ar citiem muzikantiem. Tomēr pārsvarā brāļi turējās kopā,” stāsta Ārija. Konstantīns atceras, ka vecāki dziedāja draudzes korī. Tēvs arī spēlēja cītaru. Droši vien pašsaprotama bija arī dēlu muzicēšana. Spēlētas ir gan tautasdziesmas, gan šlāgeri.

Nepazudīs pasaules vējos

Paredzēts, ka nākamgad projektā “Malienas muzikanti” izdos DVD un CD diskus, kuros tiks ietverti labākie materiāli no filmas ar šādu pašu nosaukumu. Tajos būs gan tautas mūzikas ieraksti, gan nostāsti par pašiem muzikantiem. Tautas mūzikas centra vadītājs Māris Jansons gatavojas doties ekspedīcijā pa vietām, kurās viņš vāca materiālus. Iespējams, ka tad viņš tiksies arī K.Mucenieku. Sirmais vīrs tāpat kā M.Jansons zina, ka tautas dziesmas un mūzika ir kā mūsu kopējā elpa, arī bagātība un gara spēks.

Sarunas par dzīvi