Kāzās izjūt laimi un prieku

Augusts tradicionāli ir kāzu laiks. Bet šodien atkal ir īpašai kāzu datums – 08.08.08, kas saskaņā ar ticējumu sola laimi. Alūksnes dzimtsarakstu nodaļā sarakstīs sešus pārus. Vai tie būs laimīgāki par citiem, to varēs secināt tikai pēc gadiem. Kā jūtas un ko par to domā alūksnieši (tagad dzīvo Rīgā), kuri kāzās svinēja 25.jūlijā? Par to stāsta Laura Kansepa Ziņģe un Ansis Ziņģis.

Domājam, ka kāzu datumam nav īpaša nozīme. Lai būtu laba un saskanīga kopdzīve, galvenais ir mūsos pašos. Tā ir saskaņa, ko esam veidojuši jau astoņus gadus. Mēģinām atdzīvināt attiecības ar dažādiem jaukiem sīkumiņiem. Bet pati svarīgākā, protams, ir lielā mīlestība, ko izjūtam viens pret otru.

Gribas arī ballīti sev un draugiem
Mūsdienās daudzi precas formalitātes dēļ. Kas gan mums varētu būt par formalitātēm? He, neesam  ne miljonāri, ne politiķi... Mēs esam vienkārši cilvēki, kuri beidzot pēc ilgas pazīšanās apprecējās. Daudzi jautā: “Kāpēc?” Noteikti precējāmies tāpēc, lai apliecinātu viens otram, ka esam gatavi būt kopā uz mūžu. Gribējās jau arī to ballīti, kurā priecājamies ne tikai mēs, bet arī visi tuvinieki un draugi! Patiesībā mēs jau tik ilgi esam kopā, ka kāzas ir tikai loģisks iznākums! Mēs viens otru tik labi esam iepazinuši, ka nebūs nekādi nepatīkami pārsteigumi pēc kāzām...

Kad vilkšu baltu kleitu, ja ne kāzās?
Par balto līgavas kleitu, kuru it kā vēlas katra sieviete... Vispār jau man galvā grozījās trakas idejas par kleitu kādā košākā krāsā. Bet tad iedomājos....kad gan vēl vilkšu balto kleitu, ja ne savās kāzās?Katrai sievietei noteikti ir svarīgs tas ilgi meklētais un izsapņotais tērps. Es gan nespēju kāzu salonos atrast sev piemērotu kleitu (visi tērpi tur ir kā tortes), tāpēc šuvu, un iznākums man patika. Manuprāt, sievietēm vispār šīs kāzu "padarīšanas" ir svarīgākas, nozīmīgākas. Tāpēc viņas vairāk visu plāno, pārdzīvo....

Vīrietis sievietē meklē sapratni

Vīriešiem viss notiek mierīgāk, un tas ir labi - kamēr es trakoju, pārdzīvoju un stresoju, Ansis pavisam normāli uz visu to reaģēja un nomierināja arī mani. Vīrietis, meklējot sev sievu, vēlas saņemt sapratni, mīlestību, rūpes. Viņam vienmēr ir svarīgi, lai sieviete uzklausītu, nerunātu viņa vietā, būtu skaista, jauka, mīļa...

Kas ir galvenais, lai laulība izdotos? Tā pilnīgi noteikti ir cieņa. Ja kāds no pāra neciena otru, tad kopdzīve nevar ilgi turpināties. Protams, vajadzīga arī mīlestība, kaisle, sapratne...., bet galvenais ir cieņa.
Līdz nāve mūs šķirs...

Laikam teiciens "līdz nāve mūs šķirs" ir pārāk skaļš, bet ne nepatiess, jo kaut kur iekšā jau sēž tā apziņa, ka arī šajos skarbajos laikos ir iespējams nodzīvot kopā līdz nāvei. Nav svarīgi,  cik lielā saticībā vai arī strīdos dzīvo. Galvenais ir tas, ka cilvēki paliek kopā, lai arī kas notiktu. Un mums ir tā īpašā sajūta, ka paliksim kopā gan priekos, gan bēdās. Lai arī cik banāli tas neskanētu, bet tā ir patiesība, ka mīlestība uzvar visu.

Tas, ka mēs satikāmies, noteikti ir liktenis! Katram cilvēkam liktenī ir ierakstīts, ka jāsatiek tas īpašais, vienīgais, svarīgais cilvēks. Cita lieta, ja viņš satiek šo otru un palaiž to prom, jo neviens jau nav piesiets. Mēs novērtējām viens otru, un sākās šī skaistā mīlestība.

Noteikti ir vērts precēties!
Sākumā bija pavisam nevainīgs un pat smieklīgs flirts, bet tad es saslimu un Ansis nāca pie manis ar saldējumu. Radās abpusējas simpātijas. Protams, neviens no mums nevarēja iedomāties, ka tās pāraugs tik lielā mīlestībā. Tagad es zinu, ka tad, kad tu nevienu negaidi, notiek visskaistākais.

Laulības tiek slēgtas uz zemes, nevis debesīs, jo šeit notiek mūsu dzīve, kurā mēs ar Ansi esam viens otram.  Un es pilnīgi droši varu teikt, ka mūsu savienība ir ļoti stipra. Laikam jau nav nekā skaistāka par apziņu, ka esi kādam vajadzīgs, svarīgs, apziņa, ka tu esi mīlēts un tev ir dota iespēja mīlēt no visas sirds.
Ja kāds jautātu, vai bija vērts precēties, tad mēs noteikti atbildētu: “Jā, jā, jā un vēlreiz jā! Tās sajūtas bija vienreizējas, bet satraukuma nebija, jo bija pārliecība par to, ko mēs darām - bija tikai prieks un laime, kas turpinās.

Sarunas par dzīvi