Mīlestības vēstule debesīm

Laulības tiek slēgtas debesīs. Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Magnusa un viņa sievas Guntas Bengtssonu laulība to spilgti apliecina. Nevar būt tik daudz nejaušu, bet liktenīgu sakritību. Tāpēc nākas piekrist, ka Gunta Dievam izlūdzās sev vīru mācītāju. 

- Kāds ir klusais laiks pirms Lieldienām jūsu ģimenē?- Mācītāja ģimenē šis laiks ir īpašs, jo vīrs ir vairāk aizņemts un prom no mājām. Tāpēc tas ir grūtāks ģimenei. Es cenšos izdzīvot sevī Kluso nedēļu. Pagājušajā gadā bērni bija pavisam mazi, tāpēc netiku uz Lielās Piektdienas dievkalpojumu un nepiedzīvoju Jēzus Kristus augšāmcelšanās prieku Lieldienās. Man tas ir ļoti svarīgi. Tagad mums ir auklīte, tāpēc Lielajā Piektdienā varēšu piedalīties Krusta ceļā un dievkalpojumā, mierīgi izbaudot šo laiku. Kad bērni paaugsies, šis svētku ritums būs citādāks. - Vai visu dzīvi esat saistīta ar ticību Dievam?- Esmu dzimusi nekristīgā ģimenē. Tomēr man vienmēr šķitis, ka Dievs ir. Grūtajos brīžos es vienmēr vērsos pie viņa. Kad mana mamma kļuva alkoholiķe, nelīdzēja ne narkologu, ne ekstrasensu palīdzība, tāpēc mani meklējumu ceļš aizveda uz baznīcu. Es tolaik draudzējos ar čigāniem, un viņu māte man ieteica iet uz baznīcu pie mācītāja, lai aizlūgtu par mammu. Svētdienas rītā kopā ar diviem čigānu puišiem devos uz baznīcu, bet man neiznāca parunāt ar mācītāju. Savas raizes uzticēju kādai draudzes loceklei, un viņa aicināja uz draudzi. Tiku kristīta un iesvētīta, 19 gadu vecuma iesaistījos draudzē, jo gribēju glābt māti.  Tiesa, tas nav izdevies, bet es pati iesakņojos kristīgajā dzīvē. Joprojām lūdzu Dievu par viņu.  Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 1.aprīļa numurā.

Sarunas par dzīvi