Par palīdzību saņem medaļu 1

“Tie nav plūdi, ko mēs līdz šim esam piedzīvojuši Latvijā,” pēc atgriešanās no plūdu seku likvidēšanas misijas Polijā saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas vada komandiera vietnieks seržants Ints Ratseps.

Starpvalstu lieljaudas sūknēšanas moduļa „BaltFloodCombat” sastāvā 20.maijā uz Poliju devās pieci Latvijas ugunsdzēsēji glābēji kopā ar glābējiem no Lietuvas un Igaunijas - starp viņiem bija arī I.Ratseps.

Strādā divas nedēļas
“Izmantojot Eiropas finansējumu, tika veidota „BaltFloodCombat” komanda, kas specializējusies plūdu likvidēšanā. Tajā iesaistījās vairāki glābēji no katras Baltijas valsts, kuri ir profesionāļi savā jomā. Vispirms katrā Baltijas valstī mums organizēja kopējas mācības – jau pērn rudenī, šopavasar. Pēc tam tika nosūtīts pieteikums Briselei, ka mums Baltijas valstīs ir gatava glābēju komanda. Uz plūdu seku likvidēšanu Polijā no mūsu komandas devās tikai pieci cilvēki, kuri varēja, jo daudzi netika dažādu sadzīvisku apstākļu dēļ. Es biju starp tiem, kam nebija šķēršļu aizbraukt. Mēs pieci bijām pirmie, kuri pēc „BaltFloodCombat” izveides un mācībām pirmo reizi praktiski pielietojām gūtās zināšanas,” stāsta I.Ratseps.
Spēcīgo lietusgāžu radīto plūdu seku likvidēšanā Polijā glābēji no Latvijas bija divas nedēļas. Plūdu dēļ zaudētas vietējo iedzīvotāju dzīvības, veikti evakuēšanas darbi, jo Polijā tie bijuši lielākie un ilgstošākie plūdi 160 gadu laikā.

Pārpumpē 160 litrus sekundē

“Dambji bija pārrauti, jo neizturēja plūdu ūdeņu masu. Mūsu vienība Polijā netālu no Polaņecas strādāja elektrostacijā un sūkņu stacijā. Lielāka postaža bija Sandomježas pilsētā. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka ūdens, kas gāzās pāri dambim, applūdināja ēku pirmos stāvus ļoti strauji - piecu stundu laikā. Ļoti maz ko cilvēki paguva izglābt – zem ūdens palika visa iedzīve, nauda, dokumenti un citas lietas, kas mājās bija. Cik bija viņu spēkos, glābēji un karavīri uz dambjiem bija likuši smilšu maisus, veidojuši aizsprostus. Lielus smilšu maisus meta lejā no helikoptera, bet ūdens masa bija tik liela, ka mestie maisi kā sērkociņu kastītes aizpeldēja prom,” atceras I.Ratseps.

Tā kā Polija ir viena no Eiropā visbiežāk applūstošajām valstīm, poļi daudzviet ir ierīkojuši speciālas sūkņu stacijas. “Tiklīdz ūdens līmenis paaugstinās, caur stacijām ūdens tiek pārpumpēts atpakaļ upēs. Šoreiz ūdens līmenis bija tik augsts, ka arī sūkņu stacijas bija applūdušas, slūžas nevarēja atvērt un sūkņu stacijas nevarēja iedarbināt. Mūsu uzdevums bija pārpumpēt lieko ūdeni pāri dambim upē, lai var atvērt slūžas un iedarbināt stacijas. Ūdens pārsūknēšanas darbus veicām arī Sandomježas pilsētā. Strādājām bez apstājas vairākās maiņās. Katram Baltijas valstu glābēju dienestam bija līdzi savs lieljaudas sūknis, kas pēc tehniskajiem parametriem spēj pārpumpēt 160 litrus sekundē. Plūdu seku likvidēšanā poļiem palīdzēja arī citu Eiropas valstu glābēji. Bet, lai bebri, grauzēji netuvotos dambim un neraktu caurumus, poļi dedzināja riepas, radot dūmus,” stāsta I.Ratseps.

Pārsteidz redzētais
Viņš atzīst, ka redzētais bijis ļoti iespaidīgs un šausminošs skats - viens ir lūkoties fotogrāfijās vai skatīties televīzijā, kad rāda plūdus kādā valstī, bet redzēt savām acīm ir pavisam kas cits. I.Ratseps secina, ka plūdi ir otra lielākā un baisākā dabas katastrofa pēc ugunsgrēkiem. „Tikai plūdu gadījumā māja stāv, kur stāvējusi, un jumts virs galvas ir, bet visa iedzīve ir pārmirkusi, telpas dubļos un smiltīs. Pārmirkušās mantas Polijas iedzīvotāji nesa un veda ielu malās, kur veidojās lieli krāvumi - tās pēc tam savāca īpašos konteineros. Mums Latvijā jau ir traģēdija, ja applūst līdz lievenim vai nedaudz pirmajā stāvā – tas ir kā spļāviens jūrā, salīdzinot ar to, kas notika tur,” norāda I.Ratseps. Viņš atzīst – visvairāk pārsteidz tas, kādu haosu spēj radīt plūdi. “Latvijā plūdu gadījumos parasti applūšana notiek ar salīdzinoši tīru ūdeni, bet Polijā ir īsts haoss – viss samircis, dubļains, izskalots. Par laimi, tā nav visā valstī, bet zemākajās vietās. Tiesa – kad jau posāmies mājup, Polijai tuvojās otrs plūdu vilnis, bet ne tik apjomīgs kā pirmais,” saka I.Ratseps.

Nopelna medaļu
Viņš uzsver – tomēr poļi bija ļoti atsaucīgi. Pateicībā par palīdzību viņi arī Latvijas glābējiem dāvāja dažādus suvenīrus un piemiņas veltes, bet vislielākais gandarījums un lepnums I.Ratsepam ir par saņemto bronzas medaļu. „Pateicībā par sniegto palīdzību Polijas ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī mums, Latvijas glābējiem, pasniedza medaļas par nopelniem glābšanas darbos. Tas patiesi ir augsts pagodinājums. Varu būt lepns, ka es sešu gadu laikā, kopš esmu dienestā, esmu nopelnījis medaļu, jo citi kolēģi strādā jau divdesmit gadus un vēl nav nevienas medaļas,” atzīst I.Ratseps.
Starpvalstu sadarbību glābšanas darbos viņš vērtē ļoti pozitīvi, jo tā ir iespēja gūt vērtīgu pieredzi un sniegt palīdzīgu roku tiem, kam tas konkrētajā brīdī ir visvairāk vajadzīgs. „Ja būs iespēja, nākotnē labprāt došos vēl kādā līdzīgā glābšanas darbu misijā,” viņš saka.

Nav divu vienādu gadījumu
I.Ratseps ir ugunsdzēsējs jau kopš 2004.gada, kad Alūksnes brigādē bija brīva darba vieta un viņš, māsas mudināts, nolēma pamēģināt. “Ugunsdzēsībā saista tas, ka nevari zināt, kurā brīdī piedzīvosi ko nebijušu, ekstrēmu un steigsies cilvēkiem palīgā. Jebkuram ir bail par savu dzīvību – arī man, tas ir tikai cilvēcīgi. Katri glābšanas un dzēšanas darbi ir citādāki un var būt ļoti bīstami, turklāt divu vienādu situāciju nav. Tāpat arī nav divu vienādu ugunsgrēku,” saka I.Ratseps. Viņš vērtē, ka mūsdienās ir daudz drosmīgu cilvēku. “Ja gadās nelaime, tad katrs ir drosmīgs un neatsakās palīdzēt. Manuprāt, šādos brīžos nav malā stāvētāju,” saka I.Ratseps.

Komentāri 1

Visucieņu!

Visu CIEŅU -
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas vada komandiera vietniekam seržantam Intam Ratsepam.
Taču Polijā plūdi turpinās...

pirms 10 gadiem, 2010.06.13 02:16

Sarunas par dzīvi