Pilsētu par savējo sauc gadu desmitiem

Pirms nedēļas Alūksnes pilsētas bibliotēkā notika tematisks pasākums “Alūksne – faktos, stāstos, leģendās...”, kas bija veltīts pilsētas 90 gadu jubilejai. Pasākumā godu vietu ieņēma īpaši izvēlētie “stāstnieki”, kuri dalījās savos iespaidos un atmiņās par pilsētu laiku lokos. Daudz stāstāma par pilsētu būtu arī bibliotēkas ilggadējai darbiniecei Eljo Klintei (1939). Dzimusi un uzaugusi toreizējā Bejas pagastā, viņa uz Alūksni pārcēlās piecdesmito gadu vidū, kad uzsāktas mācības tagadējā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Neskaitot studiju gadus Rīgā, kā arī pirmos darba gadus Alsviķu un vēlāk Ilzenes pusē, viņa līdz pat šim brīdim nodzīvojusi Alūksnē, vērojot, kā aug un mainās pilsēta, kuru jau gadu desmitiem sauc par savējo.

Pārvietojas zirgu pajūgos
Jautāta par atšķirībām, kāda Alūksne ir tagad un kāda tā bijusi brīdī, kad viņa te sākusi dzīvot, E.Klinte atzīst, ka vieglāk būtu nosaukt tās lietas, kas šeit jau bijušas, nekā tās, kas nākušas klāt no jauna. “Vizuāli pilsēta ir ļoti izmainījusies: ne te bija tik daudz māju, ne asfaltētu ceļu – nekā te nebija. Īsts miests,” viņa atceras. Tiek uzskaitīts lērums māju, kas pilsētā sabūvētas turpmākajos gados, bet tolaik to vietā pleties klajš lauks.

Starp tām minamas arī tagadējai Alūksnei nozīmīgākās un lielākās celtnes: administratīvā ēka, kur tolaik atradies tirgus laukums, veikala “Maks” ēka un autoosta. Pārvietoties nācies vai nu pa zemes ceļu, vai arī bruģi. “Tagadējā Pils iela bija visa vienā bruģī. Kad brauca zirgu pajūgi, tad dārdēja vien, jo tolaik jau tādu automobiļu vai autobusu nebija. Vienīgi velosipēdi, bet tādi bija vien retajam,” saka alūksniete.

Zirgu pajūgs tobrīd bijis visizplatītākais pārvietošanās līdzeklis. Ja ikdienā tos varēja manīt mazāk, tad vērienīgs skats atklājies pilsētas kapusvētku laikā - cik vien acs varējusi saskatīt, gar visas ielas malu pie kapsētas stāvējuši zirgu pajūgi. “Kad kapusvētki beidzās, tad tie zirgu pajūgi kā straume plūda uz leju pa ielu divās rindās,” viņa atminas.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 29.janvāra numurā

Sarunas par dzīvi