Prot saskatīt skaisto un labo

“Ja ilgāku laiku neesmu bijusi uz kādu pasākumu vai teātri, manī ir iekšējs nemiers un depresija,” smaidot saka anneniete Gunta Rozīte, kura ir kaismīga teātra cienītāja. Mantojums no mammas
Gunta spriež, ka mīlestību uz teātri un pasākumu, koncertu apmeklēšanu mantojusi no mammas – savulaik atpūsties devušās abas kopā. G.Rozīte ir pārliecināta, ka šodienas nomāktībā un problēmu jūrā teātrim ir ļoti liela nozīme. “Teātris cilvēkiem noteikti ir vajadzīgs! Es ar apbrīnu uzlūkoju darbīgus cilvēkus, kas uzņemas rīkot pasākumus, spēlēt teātri un neļaujas nomāktībai. Piemēram, tepat mūsu novadā Ritma un mākslas studija, rīkojot jauku pasākumu brīvā dabā 18.novembrī, vai jauniešu rīkotā labdarības akcija “Siltums pār pilsētu” decembrī. Šādi pasākumi cilvēkiem ir vajadzīgi,” ir pārliecināta G.Rozīte.

G.Rozīte ir dzimusi Annas pagastā. Viņai bija tikai gadiņš, kad kopā ar vecākiem tika izsūtīta uz Sibīriju. Latvijā atgriezās pēc septiņiem gadiem. Jaunībā divus gadus strādājusi Rēveļu pamatskolā Gulbenes pusē, pēc tam 41 gadu līdz likvidācijai – Annas pamatskolā. Zīmīga sakritība, ka tagad abas šīs izglītības iestādes ir likvidētas... “Man ļoti patika strādāt skolā – starp bērniem un jauniešiem pats jūties jaunāks, katra diena bija neatkārtojama un interesanta. Tagad tā pietrūkst – dzīvojot tepat blakus un ejot garām skolas ēkai, sirds iesāpas...” neslēpj G.Rozīte. Toties ar kādreizējām kolēģēm viņai ir ļoti sirsnīgas un draudzīgas attiecības – regulāri tiekas, dodas pastaigās, svin jubilejas, dalās pārdomās un risina sieviešu sarunas.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 22.janvāra numurā.

Sarunas par dzīvi