Stiprākais balsts un drošākais patvērums

Uz kā gan cita lai balstās sabiedrība un valsts, kad sabrūk valsts ekonomika un mainās valdības, kad vairums iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma? Turklāt šķiet, ka saļodzījušies ir arī morāles un ētikas principi. Ģimene mums katram var būt vienīgā, kur sajust savstarpēju mīļumu un atbalstu, lai rastu spēkus grūtību pārvarēšanai. Liepnas pagastā dzīvojošā Aizupu ģimene apliecina, ka visi kopā lieliski var justies pie galda, kurā kūp krāsnī ar visu mizu cepti kartupeļi un sīpoli. Ziemas vakaros tādas vakariņas ir kļuvušas tradicionālas, tās vieno un silda sirdis. Rīt  Starptautiskā ģimenes diena, tāpēc par ģimenes vērtībām, kuras kā mantojums tiek nodotas no paaudzes paaudzē, runāju ar Aizupu ģimenes pavarda sargātāju – māti Inu Aizupi.

- Kas jums ir ģimene?
- Man šķiet, ka ģimene ir pati svarīgākā katram cilvēkam. Arī tam, kurš to nespēj vai negrib atzīt. Ģimene, protams, ir saistīta ar mājām, kur jūtamies labi un droši, kur arvien vēlamies atgriezties. Tā ir pamatu pamats visam, jo ģimenē ne tikai dzimst bērni, bet arī tiek koptas tradīcijas, stiprinātas garīgās un morālās vērtības. Mēs ar vīru esam ticīgi, tāpēc laulājāmies baznīcā. Manuprāt, tas ir uz mūžu, līdz nāve mūs šķirs.


- Senāk zem viena jumta dzīvoja vairākas paaudzes, bet tagad tā ir reti. Vai līdz ar to netiek zaudēta šī paaudžu saikne?
- Mēs ar vīru neuzskatām, ka būtu jādzīvo kopā ar vecākiem.  Mums nekad nav bijusi pat tāda doma, jo jau pirms kāzām bija skaidrs, ka paši veidosim savu dzīvi. Tomēr saikni ar maniem un vīra vecākiem nekad neesam zaudējuši. Nedēļas nogalēs dodamies pie vīra vecākiem, jo viņi dzīvo netālu Sofikalnā. Savukārt ar maniem vecākiem tepat Liepnā tiekamies katru dienu, jo viņi pieskata jaunāko dēlu. Kurtam Bruno nepatīk bērnudārzā, lai gan tur ir brīnišķīgas audzinātājas. Viņš ir ļoti pieķēries vecmāmiņai, tāpēc labāk dodas pie babiņas, kā to sauc, nevis uz bērnudārzu. Viņas mājās dēlam ir savi pienākumi – jābaro truši un vistas, un tas viņam iet pie sirds.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 14.maija laikrakstā.

Sarunas par dzīvi