Tiekties uz labāko

Krietnās mūzikas festivāla „Dziesma manai paaudzei” finālā par jauno vokālistu Edgaru Krūmiņu no Alūksnes varēja uzzināt ikviens Latvijā, kurš vēroja LTV1 demonstrēto konkursa norisi. Lai gan pašā Alūksnē notikušajā pasākumā Edgars kopā ar dueta partneri Ilvu Karro galveno balvu „Grand Prix” neieguva, ņemot vērā skatītāju simpātijas, viņi kļuva par konkursa uzvarētājiem.

„Uzvara bija tāds labs gada nobeigums,” atzīst Edgars, kurš pagājušā mācību gada laikā guvis ne vienu vien panākumu mūzikas lauciņā. Tajā viņš debitējis vēl pirms skolas gaitu uzsākšanas, tāpēc, par spīti saviem 17 gadiem, var lepoties ar pamatīgu pieredzi. Tiesa, panākumi nav ietekmējuši puiša vēlmi sasniegt vēl vairāk. „Tās nav tas, pie kā apstāties. Jā, uzvarēt ir forši, bet vienmēr var tiekties uz kaut ko labāku,” viņš saka.

Mūzika – paša izvēle

Pirmo reizi uz skatuves Edgars kāpa, kad kļuva par mazo vokālistu konkursa „Cālis” dalībnieku. Uz šo konkursu viņu aizveduši vecāki, kas, darboties mūzikas jomā, jaunieti stimulējuši arī turpmākajos gados. „Mana attieksme pret to bija tāda pati kā visiem citiem tajā vecumā, kad labāk gribas izklaidēties, nevis kaut ko darīt,” uzsver Edgars.

Viņš mācījies Alūksnes mūzikas skolā. Tur jaunietis pabeidzis klavieru un kora klases, bet šobrīd pēdējo gadu turpina apgūt saksofona spēli. Paralēli viņš piedalās dažādos konkursos, kā arī uzstājas pasākumos kā viesmākslinieks. Lai gan vecāki joprojām puisi atbalsta visā, ko viņš dara, tagad Edgars nešauboties apgalvo, ka nu tā ir kļuvusi par viņa paša izvēli, ar kuru ir vēlme saistīt savu nākotni.

Panākumi nav mazsvarīgi

Viņš pieļauj, ka par lūzuma punktu kļuva brīdis, kad pats iemācījies plānot savu laiku, izvērtēt, kad izklaidēties ar draugiem un kad ne. Nozīme bijusi arī gūtajiem panākumiem. „Tas ir brīdis, kad tu nevis vienkārši atspēlē, bet ieliec iekšā arī kaut ko pats no sevis, saprotot, ka tev tas tīri labi sanāk,” viņš saka.

Puisis atklāj, ka pēdējā gada laikā viņš kļuvis par laureātu bērnu un jauniešu vokālistu konkursā „Putnu bērni”, kur iegūta 3.vieta. Panākumi gūti starptautiskajā populārās mūzikas izpildītāju konkursā – festivālā „Aprīļa pilieni”, kā arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kopīgi organizētajā konkursā „Jaunās Zvaigznes”, kur viņš no tūkstošiem dalībnieku iekļuvis finālā.

„Sākumā tā vēlme ir tikai piedalīties,” saka Edgars. „Gadiem ejot, gribas ne tikai piedalīties, bet arī uzvarēt un kaut ko iegūt, jo tā nekad nevar būt, ka tu visu laiku stāvēsi uz vietas un tev patiks, ka tu vienkārši esi starp kāda konkursa dalībniekiem.”

Katrs konkurss tiek izvērtēts, domājot par to, ko dalība tajā varētu sniegt viņa muzikālajā izaugsmē un tālākajā nākotnē. „Šobrīd konkursu ir ļoti daudz, tāpēc visos piedalīties nemaz nevar pagūt. Tas, ko konkurss man var dot, kļūst par izšķirošo lēmuma pieņemšanā, lai gan pašos pamatos mani joprojām vada vēlme piedalīties. Nu, ja konkurss ir, tad kāpēc gan nepiedalīties?”

Atšķirties no citiem

Līdztekus konkursiem vēlme ir turpināt sadarbību ar dueta partneri Ilvu Karro, kas šogad kļuvusi par Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkni. Pirms tam Edgars uzstājies kopā gan ar Ievu Bistrovu, kas arī savulaik ieguvusi krietnās mūzikas festivāla „Dziesma manai paaudzei” galveno balvu, un Kristīnu Zaharovu, ar kuru sadarbība pārtrūkusi pēc viņas uzvaras konkursā „Latvijas talants”.

„Duetā dziedāt ir vieglāk,” nosaka Edgars. Viņaprāt, duets arī ir veids, kas ļauj izcelties uz pārējo dalībnieku fona. Ar līdzīgu mērķi – atrast tikai sev raksturīgu uzstāšanās manieri – viņš sācis savos priekšnesumos apvienot dziedāšanu ar saksofona spēli.

To viņam savulaik ieteicis tēvs, sakot, ka tā puisis labāk izskatīšos uz skatuves. Tagad arī viņš pats novērtējis šo priekšnesuma veidu, atskāršot, ka tas skatītājiem patīk daudz labāk, nekā vienkārša dziedāšana. „Cilvēki to novērtē, ja tu, uzejot uz skatuves, nevis tikai dziedi, bet dari arī kaut ko citu, kas priekšnesumu padara interesantāku,” norāda Edgars.

Pieredz ļauj virzīties uz priekšu

Viņam pašam tuvi esot visi priekšnesumu veidi. Tāpat neesot iespējams sadalīt simpātijas starp dziedāšanu vai saksofona spēli, kas augstskolā, kurā viņš nolēmis uzsākt studijas, būšot viens otram pakārtoti. Tiesa, runāt par izvēlēto mācību iestādi un iespējamo specialitāti viņš nevēlas. Šobrīd puisis ieplānojis piedalīties vēl vairākos konkursos, kuros centīsies gūt vēl labākus panākumus un lielāku pieredzi. „Nekas nenāks bez darba Nav neviens, kurš būtu aizgājis un uzreiz uzvarējis,” viņš uzskata. „Ar katru nākamo reizi tu zini, kas tur būs un kam gatavoties – tā ir tā pieredze, kas palīdz tev virzīties uz priekšu un arī uzvarēt.”

Sarunas par dzīvi