Visu mūžu mīlējusi darbu

Milda Krievāne ir viena no vecākajām Apes iedzīvotājām, kura nupat,16.jūnijā nosvinēja savu 94 gadu jubileju. Mildas tante, kā viņu mīļi dēvē tuvinieki un paziņas, ir ļoti liela optimiste, apveltīta ar dzirkstošu humora izjūtu un neizsīkstošu dzīvesprieku.

M. Krievāne ir dzimusi agrākajā Jaunlaicenes pagastā, tagad Apes lauku teritorijā „Miķeļos”, kur viņas vecāki bija rentnieki pie kāda saimnieka. Mūžs ir bijis tik garš un dažādu piedzīvojumu pilns, ka pat viņas bērni brīnās, kā Mildas tante atminas gandrīz visu garā mūža laikā piedzīvoto. „Man bija seši bērni, no kuriem divi dēli diemžēl, jau noraugās no debesu maliņas,” nopūšas Mildas tante, kurai tāpat ir kupla saime - viens dēls un trīs meitas, trīspadsmit mazbērni un vienpadsmit mazmazbērni un, kad visi sanāk kopā ar savām otrām pusītēm, tad kopā ir kādi 45 cilvēki.

M. Krievāne ir liela rokdarbniece – visu mūžu viņa gan šuvusi, gan audusi, gan vērpusi un vēl aizvien viņa ada un tamborē zeķes, cimdus, plecu lakatus, džemperus, sedziņas un daudz ko citu. „Kas cits atlika, ja bija jāizaudzina seši bērni un visiem vajadzēja ko mugurā vilkt,” viņa stāsta un atzīst, ka tagad rokdarbi ir vienīgais viņas laika kavēklis, jo citādi jau nāk visādas nelabas domas galvā, bet strādājot tās novirzās pie darāmā darbiņa.Ar saviem sadarinātajiem rokdarbiem, Mildas tante apdāvina savus mīļos un, kad parasti viņai jautā, ko dāvināt, viņa atbild – dziju!

Mildas tante stāsta, ka ilgus gadus kopā ar savu vīru strādājusi Jaunlaicenes pagasta fermā „Krievāni” par slaucēju un tajā laikā bērni audzināti savādāk nekā tagad – visiem vajadzējis nopelnīt ēdamo un bērni kā no skolas nākuši mājās, tā uzreiz steigušies viņai palīgā. ”Es apbrīnoju, ka pēc šitā trakā darba, ko mūžā esmu darījusi, man Dieviņš atvēlējis tik ilgu mūžu nodzīvot,” viņa saka.

Mildas tantes tētis nomiris, kad viņai bija tikai deviņi gadi un vienpadsmit gadu vecumā viņa uzsāka ganu gaitas un piebilst, ka katrā gadījumā bijis labāk, kā tagad, jo bērni pie darba radināti. „Visu mūžu neko vieglu neesmu redzējusi, toties tagad gan man ir viegli,” smej Mildas tante. Viņa saka, ka vienīgi valdība gan varēja nākt kaut drusciņ pretī ilgdzīvotājiem un vismaz ārstu vizītes un zāles apmaksāt.

„Es vienmēr esmu bijusi dzīvespriecīga un smaidīga. Arī agrāk daudzi brīnījās, kā es no smaga darba nākot varu pārnākt mājās smaidīga,” atminas Mildas tante, kura jaunībā dejojusi tautiskās dejas, dziedājusi korī un gājusi uz visiem pasākumiem un uz visām ballēm. Arī dziedāt viņai ļoti paticis kopš bērnības un viņa atzīst, ka pat tagad, kad citreiz nenāk miegs, viņa ņem dziesmu grāmatu un dzied visas dziesmas pēc kārtas, kamēr aizmieg. Viņa pauž, ka vispār visi viņas ģimene ir ļoti dzīvespriecīgi un muzikāli.

Šogad Ape svin savu 80 gadu jubileju un Mildas tante atminas kāda Ape bijusi tolaik, taču viņa atzīst, ka tik skaista un sakopta kā tagad, Ape nekad nav bijusi!

Sarunas par dzīvi