Zemes dzīļu burvības varā

 Apes tūrisma darba organizatore Astra Binde pēc profesijas ir ģeogrāfe un ģeogrāfijas skolotāja, taču strādājot par gidi, viņa tūristiem stāsta arī par zemes dzīļu bagātībām un ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem.

Pastāsti, lūdzu, kā ir radušās zemes dzīļu bagātības Alūksnes rajona teritorijā?
-Mūsu zemes dzīļu īpatnības ir noteikusi zemes garozas veidošanās senatnē, iežu slāņu nogulsnēšanās, kā arī slāņu lūzumi, mūsdienu dabas procesi, arī cilvēka ietekme. Viss ir nepārtrauktā attīstībā – arī šķietami cietās un mūžīgās klintis un akmeņi. Šeit, Latvijas ziemeļaustrumos, jau miljoniem gadu tālā senatnē ir bijis pamatiežu pacēlums. Tiesa, ilgāku laiku te skalojusies arī seklāka vai dziļāka jūra, uzkrājot biezus smilšakmeņu, dolomītu un citu nogulumiežu slāņus. No senām jūras dūņām radies mūsu „pelēkais dārgakmens” – dolomīts, savukārt ledājs mums atstājis “mantojumā” smiltis, granti, mālu un laukakmeņus.

Kā tiek pētīti ieži?
-Ģeoloģiskos dabas pieminekļus gan studenti, gan zinātnieki pētī pēc dažādiem principiem. Paraugi tiek ņemti no iežu atsegumiem, tiek zīmēti slāņu šķērsgriezumi un veikti urbumi. Interesants ir fakts, ka jau deviņpadsmitā gadsimta beigās tieši Gaujienas veco „Anniņu” akmens lauztuvju dolomīta izpētē tika konstatēta Devona perioda klātbūtne Latvijā un lielākā daļa Alūksnes rajona pamatiežu galvenokārt smilšakmens un dolomīts, ir saistīti tieši ar Devona periodu. Zinātnieki Latvijā pētī arī jaunāka perioda -Kvartāra atsegumus. Zīmē šo iežu slāņu sagulumus un pēc tiem mēģina noteikt, kādā virzienā milzīgais ledājs Latvijas teritorijā ir virzījies. Zinātnieki pēta arī laukakmeņus – to sastāvu, formu un novietojumu. Akmeņi lielāki neaug , bet laika gaitā pamazām tie sadrūp.

Kā tiek izmantotas zemes dzīļu bagātības?
-Zemes dzīļu bagātības ir ļoti daudzveidīgas. Alūksnes rajonā smilts un grants tiek izmantotas celtniecībā un ceļu būvē, šādu karjeru ir diezgan daudz. Tāpat mūsu rajonā ir vairākas dolomītu atradnes, no kurām ievērojamākā ir Dārzciemā, kas strādā jau daudzus gadu desmitus. Arī Apē šobrīd ir atsākusies dolomītu ieguve, jo ir izpētīts, ka tur dolomīta krājumu ir gana daudz. Agrākajos kolhozu laikos purvos raka kūdru, jo to izmantoja kā pakaišu materiālu fermu vajadzībām. Arī šobrīd Alūksnes rajonā vairākos purvos iegūst kūdru, bet to eksportē uz ārzemēm, savukārt jau izstrādātajos kūdras purvos ir labvēlīgi apstākļi dzērveņu plantāciju audzēšanai. Ir noskaidrots, ka kūdrai ir ļoti daudz izmantošanas iespējas un ir desmitiem dažādu produkcijas veidu, ko var iegūt no kūdras, jo kūdra ir organisks derīgais izraktenis un viens no tiem, kurš nemitīgi atjaunojas. Kūdras purvi ir ļoti vērtīgi ar to, ka tie regulē gruntsūdeņu līmeni tuvējā apkārtnē. Iznīcinot purvus, var radīt neatgriezeniskas sekas apkārtnes ūdens režīmā, tāpēc daudzi kūdras purvi mūsu rajonā, piemēram, Gaujienas pagastā ņemti Valsts aizsardzībā. Nelielā teritorijā pie mums ir sastopams arī kaļķakmens, kurš ir bagāts ar dažādu organismu pārakmeņojumiem un avotkaļķis jeb šūnakmens. Senāk vairākās vietās ieguva mālus, no kā gatavoja ķieģeļus un traukus. Alūksnes rajonā ir arī unikāla, neliela okera atradne. Pie derīgajiem izrakteņiem var pieskaitīt pazemes ūdeņus, kuri mūsu rajonā ir dažādos dziļumos un ar dažādu mineralizācijas pakāpi, un veicot dziļurbumus ir iespējams iegūt dziednieciskus ūdeņus.

Kādu veidu avoti ir Alūksnes rajonā?
-Ir vienkārši avoti un ir arī avoti ar dziednieciskām īpašībām. Dziednieciskas īpašības ūdens iemanto tecēdams cauri tiem iežu slāņiem, kuros ir dažādas minerālvielas – tās ieskalojas ūdenī. Precīzu datu par dziednieciskajiem avotiem manā rīcībā nav, bet vairāki avoti izsenais tiek uzskatīts par dziednieciskiem - piemēram, Vizikoku avots Strautiņu pagastā, Zīļu svētavots un Acu avots pie Raganu klintīm Apē.

Kā ir veidojušies laukakmeņi?
-Ja var ticēt teikām, Alūksnes augstienes teritorijā krietni ir pastrādājis velns. Tas ne tikai „saburzījis” vienos kalnos un lejās mūsu rajona apkārtni, bet arī sanesis lielākus un mazākus akmeņus. Ar milzīgo Maltinieku akmeni tas gribējis aizdambēt Vaidavu, bet Pērkona dusmas pie Vizlas akmens to sasniegušas, kurā velns slēpdamies iebēdzis. Kā viss beidzies, nostāsti klusē, bet bēgošā velna pēdās izveidojušies  gan ezeri, gan dziļas ieplakas –„Velna pēdas”. Vēl tagad tās ir redzamas zemē pie Ziemeru pagasta „Vārdaviem” , Jaunalūksnes pagasta ” Veisteriem” un ”Alpiem”. Arī pie Lūšakroga velns akmenī ir atstājis pēdas nospiedumus. Savukārt zinātnieki skaidro, ka laukakmeņi, tāpat kā smilts, grants un māls ir ledāja kušanas atlikumi. Ledājs vietām bijis pat divus kilometrus biezs un pa ceļam no Skandināvijas kalniem sevī „savilcis” milzu lērumu iežu materiāla. Pirms piecpadsmit tūkstošiem gadu, ledus masai kūstot, ūdens straumes izveidojušas arī slaveno Kornetu-Peļļu gravu trīspadsmit kilometru garumā, kuras zemākajās vietās vēl joprojām acis priecē piecpadsmit dziļi, skaidri ezeri.

Kas apdraud ģeoloģisko dabas pieminekļus?
-Ir objekti, kas paši savā dabiskajā attīstības gaitā nodrūp kā, piemēram, klintis vai arī lielie laukakmeņi. Vislielākās briesmas objektiem sagādā cilvēki ar savu neapdomīgo rīcību, tādēļ arī izvēloties ģeoloģiskos dabas objektus ir rūpīgi jāapsver, vai pēc tam tiem netiks nodarīts kaitējums. Cilvēkiem raksturīgi ir klintīs ieskrāpēt dažādus uzrakstus, tādēļ es priecājos, ka Apē gar Raganu klintīm tek Vaidava, kas mazliet aizsargā klintis no skrāpējumiem. Arī koku saknes bieži vien ieurbjas klints augšējā, irdenajā slānī un to nodrupina.

Kur vērojama vislielākā zemes dzīļu daudzveidība Alūksnes rajonā?
-Viens no ģeoloģiski savdabīgākajiem apvidiem ir Apes apkārtne. Šeit zemes garozā ir vērojams Rīgas – Pleskavas iežu lūzums, kas stiepjas līdzīgi kā Vidzemes šoseja. Vaidavas upe, veidojot savu ieleju, atsegusi gan dolomītus (pie Grūbes izveidojies viens no lielākajiem Latvijas ūdenskritumiem), gan vairākās vietās arī smilšakmeņus.

Kuri ir izcilākie ar iežiem saistītie tūrisma objekti?
-Gaujas un tās pieteku krastos ir vairāki ievērojami atsegumi, bet pie Randātiem vērojama augstākā dolomīta klints Latvijā - kraujas augstums te ir apmēram divdesmit pieci metri. Ļoti patīkami, ka šeit izveidota ērta pieeja tūristiem. Mazliet mežonīgākā apvidū ir Kalamecu - Markūzu gravu ainava, toties Alkšņupīte, kas pazūd pazemē un citi „ūdensrijēji” sastopami pie paša Gaujienas centra. Izcilākais no smilšakmeņu atsegumiem ir Raganu klintis pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas.

Kāda ir tūristu interese par ģeoloģiskajiem dabas objektiem?
-Tūristu interese par ģeoloģiskajiem dabas objektiem ir pietiekoša liela, jo tie ir saistīti gan ar teikām un interesanti izskatās ainavā. Es savos pārgājienos tūristiem rādu ģeoloģiskajos dabas objektos saskatāmos un interesantos dolomīta kristāliņus, kas nav nekāds dārgakmens, bet ir parasts kalcīts. Alūksnes rajonā zeltu un dimantu var atrast tikai mikroskopiskos daudzumos. Es gribētu aicināt visus cilvēkus pievērst uzmanību videi, kurā mēs dzīvojam – nepiesārņot, mīlēt un saudzēt dabu!

Sarunas par dzīvi