Bejas mežniecībā nomedīti 4 lūši

Kopš sezonas sākuma 1.de­cembrī Latvijā nomedīti 39 lūši, no tiem 4 – Ziemeļaustrumu virsmežniecības Bejas mežniecībā. Mežniecības vecākais referents Andris Mičulis informē, ka vienu 4.decembrī nomedīja “Zelta caunas” mednieks Intars Zitāns, bet trīs 7.decembrī mednieku biedrības “Upmalas” mednieki Raimonds Švekers (divus) un Juris Sprudzāns.

Nomedī lūseni ar diviem lūsēniem
“Zinu, ka arī Alūksnes mežniecībā ir nomedīts vismaz viens lūsis. Tagad ir sniegs un lūšu ir daudz visos mežos mūsu pusē. Tāpēc visā virsmežniecības teritorijā noteiktais medību limits – 30 lūši – ir pārāk mazs. Paredzu, ka tas tiks sasniegts ātri, taču lūšu medību sezona ilgst līdz 31.martam. Vilku limits jau ir izpildīts, tāpēc tagad ir iedalīts papildu limits – 40 vilki. Tiesa, šo plēsoņu medības mūsu pusē nav bijušas veiksmīgas,” stāsta A.Mičulis.

Viņš pieļauj, ka kādu pelēci varētu paspēt nomedīt tagad, kad limits ir palielināts līdz 140 nomedītiem vilkiem iepriekš noteikto 100 vietā.

Mednieku biedrības “Upmalas” vadītājs Uldis Lietuvietis uzskata, ka trīs lūši vienās medībās nebūt nav līdz šim lielākā veiksme. Ir nomedīti arī četri lūši, tāpēc rekords nav sasniegts. “Šoreiz tika nomedīta māte ar diviem lūsēniem. Tēvs prata izlavīties no ielenkuma, tas bija gudrāks,” precizē U.Lietuvietis.
R.Švekera kontā tagad ir četri lūši, pirmo viņš nomedīja pirms 15 gadiem. Viņš atzīst, ka tas nav daudz.

Neapmierina lūšu medību limits
“Ja visus iepriekšējos gadus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā esam medījuši lūšus bez ierobežojumiem un joprojām tie ir vairumā, tad ir grūti saprast, kāpēc direktīvu dēļ būtu jāierobežo lūšu medības. Lūši strauji vairojas, tāpēc tos nemaz nevar tik vienkārši izšaut. Turklāt ziemā bez sniega tos nevarēs nomedīt,” spriež R.Švekers. Arī U.Lietuvietis atzīst, ka lūšu ir pārlieku daudz, pat vairāk nekā stirnu un dažu citu dzīvnieku. “Padomju varas gados lūši tika medīti kā plēsoņas, jo tā ir plastiska zvēru suga, kura izdzīvo jebkurā situācijā. Lūši kļūst arvien gudrāki, tāpēc ar Eiropas Savienības noteiktajiem limitiem to ir savairojies bez jēgas. Tie vairs nedzīvo tikai mežu masīvos, bet arī nelielos koku puduros tīrumu vidū. Stirnas tiek nokostas, saplēstas un apēstas. Katrs lūsis nedēļā apēd vienu stirnu,” norāda U.Lietuvietis. Viņš secina, ka situāciju būtiski neietekmētu papildu limita piešķiršana lūšu medībām, jo tiek nomedīti vien daži procenti no lūšu daudzuma. “Tikai 50 procenti medību ir veiksmīgas. Kad dzīvnieki jūt, ka tos ielenc, viņi prot tomēr atrast kādu spraugu un izkļūt laukā. Turklāt arī mednieki ne vienmēr var trāpīt,” spriež U.Lietuvietis. R.Švekers secina, ka visi mednieki nemaz nevēlas medīt plēsoņas. Daļa izvēlas medīt tos, kuri noder gaļai. “Lai lūsi nomedītu, ir daudz jāstaigā, jāielenc,” saka mednieks. Šajā sezonā kopumā atļauts medīt 150 lūšus.

Cope un medības