Veiksmīgs mednieks prot pārspēt zvēru

Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš ir aktīvs mednieks vairāk nekā 35 gadus. Medībās dodas gan individuāli, gan kopā ar mednieku kolektīva “Zelta cauna” dalībniekiem, gan arī izmanto iespējas medīt ārzemēs. “Jebkurš medību veids ir gana interesants, tāpēc nešķiroju – gaides vai dzinējmedības. Par veiksmes un medījumu trūkumu nekad neesmu varējis žēloties, arī aizvadītajā sezonā – ne. Tā ir bijusi vidēja salīdzinājumā ar citām. Esmu nomedījis gan mežacūkas, gan stirnu bukus, gan staltbriedi. No Latvijā medījamiem dzīvniekiem tikai vilku vēl nekad neesmu nomedījis. Tiesa, nav arī iznācis piedalīties vilku medībās, jo tās parasti notiek darbdienās,” stāsta A.Krēsliņš.

Starp trofejām nav tikai vilka

Staltbriedis nomedīts Kurzemes mežos, kur Andi medībās uzaicināja kolēģi. Turklāt tas nebūt nav pirmais. Varbūt trūkst azarta medībās, ja ir jau daudz dažādu trofeju? “Prieks medīt ir vienmēr, bet nav vairs tik lielas vēlēšanās iegūt trofeju. Patīk pasēdēt tornī, vērot dabu un ieklausīties tās skaņās. Tas ir brīdis pārdomām, kas atbrīvo no ikdienas stresa,” atzīst A.Krēsliņš. Lai arī trofeju ir daudz, katra atsauc atmiņā medības, kurās tā iegūta. Mednieks stāsta, ka aizraujoši ir medīt lūsi. “Interesanti ir tad, kad izdodas dzīvnieku pārspēt viltībā, nevis vienkārši gaidīt, kamēr zvērs iznāks pa šāvienam,” secina A.Krēsliņš. Desmitiem trofeju ir saņēmušas medaļas. Viņa darba kabinetā redzami sešu žuburu aļņa ragi, par kuriem iegūta bronzas medaļa.

Uz stigas sastopas ar lāci
Starp satraucošākajiem mirkļiem viņš min sastapšanos ar lāci. Tas notika, kad mežacūku medību laikā Bejas mežniecībā nejauši pamodināja ziemas miegā guļošu pekaini. “Lācis iznāca uz kvartāla stigas un tuvojās man. Kad sakustējos, tas, paldies Dievam, aizmuka. Kamēr stāvēju un gaidīju, kas notiks, lācis nāca arvien tuvāk, apmēram līdz 6 metriem. Bīstami tas nebija, taču sajūta nebija tā labākā,” atceras mednieks.

Ārzemēs iepazīst tradīcijas

Draugu un paziņu aicināts, A.Krēsliņš ir piedalījies medībās Čehijā, Itālijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, arī Lietuvā. “Ir gadījies nomedīt eksotiskus zvērus - dambriedi, muflonu, ģemzi. Turklāt mani interesē medību tradīcijas, kādas ir citās valstīs. Medību kultūra ļoti daudz liecina arī par valsts kultūru,” uzskata A.Krēsliņš. Čehijā ir pirms un pēc medību rituāli. Tajos tiek atdots gods gan medījumam, gan sekmīgajiem medniekiem. Andis secina, ka ārzemēs medības ir vesela zinātne. Ja nomedī 100 zaķus, no visiem paņem asins paraugus, lai noskaidrotu, kā attīstās šo dzīvnieku populācija. Tiek uzmērītas ne tikai visu nomedīto briežveidīgo dzīvnieku trofejas, bet arī to žokļi un zobi, lai spriestu par populāciju ilgstošā laika periodā.

Cope un medības