Vēlas mazināt birokrātisko slogu

Ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas turpmāk tiks izsniegtas uz nenoteiktu laiku. To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā. Deputāti atzīst, ka tā būtiski mazinās birokrātisko slogu.

“Tas ir ļoti pareizi. Tā varētu mazināt ne tikai birokrātisko slogu, bet arī atvieglot dzīvi medniekiem. Jaunu ieroču nēsāšanas atļauju vajadzētu tikai tad, ja iegādājas jaunu ieroci. Bet kāpēc vajadzētu iet uz policiju ik pēc pieciem gadiem, kā tas bija noteikts līdz šim? Turklāt par to ir jāmaksā. Labi, ka tā vairs nebūs,” uzskata Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ik pēc pieciem gadiem no jauna jāiet cauri visai birokrātiskajai procedūrai – jāiziet ārstu pārbaudes un jāatjauno ieroču atļauja. Mednieku kolektīvos regulāri notiek iekšējas pārbaudes, tāpēc drīzāk varētu pastiprināt paškontroli, nevis likt atjaunot ieroču atļaujas.  

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novērošanas komisija atbalstījusi arī priekšlikumu noteikt, ka turpmāk uz B un C kategorijas vītņstobra pusautomātiskajiem un atkārtotas darbības šaujamieročiem netiek attiecināta prasība reizi piecos gados Valsts policijā veikt obligāto kontrolšāvienu. Tā dēvēto ieroča atšaušanu turpmāk būs jāveic tikai A kategorijas automātiskajiem ieročiem. L.Kļaviņš atzīst, ka tā patiesībā bija naudas izkāšana ik pēc pieciem gadiem, turklāt vajadzēja braukt uz Rīgu. Viņš pieļauj, ka tāda prasība varētu būt sporta ieročiem. Taču mednieki no saviem ieročiem neizdara miljoniem šāvienu gadā. Tas nozīmē, ka medību ieročos nekas būtiski nemainās. Tomēr bija jāved ierocis uz Rīgu, tas jāatdod un visu dienu jāgaida. “Tas ir pilnīgi lieki. Kad ieroci pērk, tas tiek piešauts un datu bāzē ir informācija,” spriež L.Kļaviņš.  Iespējams, ka svarīgi bija iekasēt 12 latus no mednieka. Latvijā ir vairāk nekā 25 000 mednieku, tātad sanāk laba nauda.

Cope un medības