Dārzeņi aug griezdamies

Latvijā tiek izaudzēti apmēram 50 – 60 procenti no kopējā dārzeņu patēriņa. Tāpēc dārzeņu audzētāji var tikai priecāties par izaugušo burkānu, kāpostu, biešu, sīpolu, ķiploku, gurķu un kartupeļu ražu. Tai pircēju netrūkst.

Dārzeņus vedīs uz Rīgu
“Visi dārzeņi ir labi auguši. Tiesa, novākti pagaidām ir tikai sīpoli. Pārējie vēl aug, sevišķi gurķi – spēj tik lasīt. Siltuma tiem pietiek. Šis ir ļoti labs gads arī tāpēc, ka gurķi nebija jālaista ne reizi. Alūksnes tirgū pieprasīti ir gan burkāni un bietes, gan gurķi un kartupeļi, gan citi dārzeņi. Acīmredzot nav tā, ka daudzi sev vajadzīgo izaudzē paši. Lai gan pavasarī tādas prognozes tika izteiktas. Iespējams arī, ka laika apstākļu, kaitēkļu un slimību ietekmē izaudzis ir maz, tāpēc tagad dārzeņi ir jāpērk. Mēs kartupeļus miglojām pret lakstu puvi, un raža ir laba,” stāsta Pededzes zemnieku saimniecības “Bērzemnieki” īpašniece Vita Brilte.

Līdz šim viņa dārzeņus pārdeva galvenokārt vietējā tirgū, bet šogad ir paredzēts tos vest arī uz Rīgu. Atļauja jau ir. Kad novāks visus dārzeņus, varēs tos piedāvāt arī galvaspilsētas pircējiem.

Vita un Ilmārs Brilti dārzeņus audzē 5 hektāru platībā Jaunalūksnes pagastā. Tos pārdod galvenokārt svaigus, bet kāpostus arī skābē. Tos ir ļoti iecienījuši ne tikai pircēji vietējā tirgū, bet arī kaimiņos – Gulbenē un Madonā.


Kartupeļu ražu ietekmē lakstu puve
Arī Ziemeru pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Polieši” izaugusi bagāta dārzeņu raža. Lai gan iepriekšējos gados tos pārdeva ne tikai pagasta skolai un citām iestādēm, bet arī veda uz Rīgu, šoruden no tālā ceļa atteiksies. “Rīga tomēr ir tālu. Jārēķina līdzi, vai ir vērts vest. Ir diezgan daudz iespēju pārdot tepat. Uz galvaspilsētu vedam tikai dārza pupiņas un ķiplokus, kam ir lielāka cena. Tas nozīmē, ka ir izdevīgi transportēt tālāk,” spriež “Poliešu” saimnieks Arvis Paulovičs.  

Viņš norāda, ka šogad dārzeņi tika audzēti nedaudz mazākā platībā – apmēram hektārā. “Burkāni un galda bietes ir labi auguši, arī sīpoli un ķiploki ir raženi. Kāļus ēd tārpi, tāpēc grūti prognozēt, kādu ražu novāks. Kartupeļus ir skārusi lakstu puve, jo bioloģiskā saimniecībā tos nevar miglot. Tas nozīmē, ka raža ir mazāka,” vērtē zemnieks. Laksti jau ir nopļauti, drīz tiks vākti tupeņi. Turklāt ”Poliešu” un apkārtējo zemnieku bieds ir meža cūkas, kas norok kartupeļu laukus, tāpēc jāsteidzas, lai nepaliktu bez kartupeļiem.

Ķirbjiem pietrūkst saules siltuma
Parasti “Poliešos” izaug arī varena ķirbju raža. Šogad vasarīgi laika apstākļi iestājās gandrīz mēnesi vēlāk, tāpēc ķirbji vēl briest. Ja atvasara būs silta, tad lielās ogas paspēs nogatavoties. Tiesa, ķirbju sulu saimnieki spiedīs tikai pašu vajadzībām. Pārāk daudz finanšu resursu ir vajadzīgs, lai gatavotu sulu vairumā, tāpēc no šīs ieceres pagaidām jāatsakās. Ķirbjus pārdos svaigus.
Visām dārzeņu platībām ir vajadzīgs mēslojums, ko iegūst no gaļas lopu ganāmpulka. Perspektīvā iegādāsies arī laistīšanas iekārtu.

Dzive laukos