Graudu cenu šoks

Lietus mērcē labību un kavē kulšanu

Lauksaimnieki secina, ka graudu raža ir apmēram tāda pati kā pērn. Taču to cenas ir krietni mazāka .Satraukumu rada biežās lietavas, kas kavē kulšanu un palielina mitrumu graudos, samazinot kvalitāti.

“Šobrīd graudu cenas ir mazas. Par kviešiem maksā no 55 līdz 88 latiem par tonnu. Taču augstāko graudu kvalitāti un līdz ar to samaksu ir grūti sasniegt. Domāju, ka mūsu labības kvalitāte var pretendēt uz 65 līdz 70 latiem par tonnu. Proteīna ir par maz. Graudus nododam dažādiem uzpircējiem, bet cenas visiem ir apmēram vienādas, starpība ir tikai 2 līdz 4 latu robežās. Turklāt tā mainās katru nedēļu. Katrā ziņā par peļņu no graudu pārdošanas nevar runāt. Labi, ja var segt izdevumus par minerālmēsliem un nodrošināt naudu rudens sējai,” spriež Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A.” īpašnieks un “Dzirnavu 8” pārvaldnieks Mārtiņš Augstkalnietis.

Vajag 20 saulainas dienas

Acīmredzot mainīgie laika apstākļi vainojami, ka labība gatavojas nevienmērīgi. Tomēr ir jāizmanto saulainās dienas graudu kulšanai. Vakar bija labs laiks, arī šodien un rīt nav prognozēts lietus, tāpēc jādara, cik vien var. Tiesa, līdz šim graudiem mitrums nav bijis mazāk par 22 procentiem. Lai graudus pieņemtu bez kaltēšanas, vajadzētu būt ne vairāk par 19 procentiem mitruma.  “Kad reizi izlaižam graudus caur kalti, tad tiem ir apmēram bāzes mitrums – 14 procenti. Tādus vedam galvenokārt “Rēzeknes dzirnavniekam”,” stāsta M.Augstkalnietis. Viņš rēķina, ka abām saimniecībām ir 850 hektāri graudaugu platību. Lai tās novāktu, diviem kombainiem ir darbs apmēram 20 dienām, jo dienā var nokult apmēram 30 hektārus. Līdz ceturtdienai bija nokulti 93 hektāri.

Raža ir līdz 5 tonnām no hektāra

“Ziemas kviešu ražu šobrīd var rēķināt apmēram 5 tonnas, arī vasaras kviešus varētu iekult līdz 5 tonnām,.miežus - 3,5 līdz 4 tonnas no hektāra. Izskatās labi, bet kā būs, to redzēs, kad kuls,” rēķina M.Augstkalnietis. Rudzi ir iesēti maz, un tos vairs nesēs abās saimniecībās, jo rudzus audzē daudzi. Tad labāk audzēt tritikāli. Ziemas rapsis nav padevies, jo slikti pārziemoja, daudz izsala. Abās saimniecībās pārsēja vairāk nekā 50 hektārus. “Vasaras rapsis gan ir labs, bet nezinu, kad tas nogatavosies. Ir vēss un lietains, tāpēc tas ir knapi dzeltens. Bet gan jau nogatavosies,” vērtē M.Augstkalnietis.  Tiesa, graudi ir mitri, tāpēc tie jāved uz kalti. Mērījumi liecina, ka līdz šim nav bijis mazāk par 22 procentiem mitruma graudos. Ja tie uz lauka izžūst līdz 19 procentiem, tad var uzreiz vest pārdot “Rēzeknes dzirnavniekam” vai citur. Vienu reizi izlaižot caur kalti, var sasniegt apmēram 14 procentus mitruma. 

Nav ienākumu saimniecības attīstībai

M.Augstkalnietis secina, ka ienākumi no graudu pārdošanas nedod iespēju pat domāt par uzkrājumu veidošanu jaunas tehnikas iegādei. Turklāt būtu pašnāvība bankā ņemt kredītu. Atliek nogaidīt un cerēt, ka pamazām situācija lauksaimniecībā stabilizēsies un uzlabosies. “Ja atcels akcīzes nodokļa atmaksu degvielai vai arī samazinās platību maksājumus, tad zemnieki masveidā bankrotēs. Piena iepirkuma cena ir samazināta uz pusi, tātad attīstības iespējas nav arī saimniecībām, kurās ir gan augkopība, gan lopkopība,” secina zemnieks. Šobrīd viņa saimniecībā piena lopkopība vēl ir neliels atbalsts. M.Augstkalnietis uzskata, ka degvielu lauksaimniekiem ir jāiekrāso, kādu zemnieki iegādājas Igaunijā. Tas ir vienkāršāk nekā sarežģīta akcīzes nodokļa atmaksas sistēma.

Dzive laukos