Lielām platībām vajadzīga jauna un jaudīga tehnika 6

Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi MA” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis iegādājies daļu tehnikas, kas paredzēta modernizācijas projektā. Tas guvis atbalstu, tāpēc tagad saimniecībā ir jauns frontālais iekrāvējs, lāpsta, grāvju pļaujmašīna, diski un dziļirdinātājs. Projekta otrajā kārtā varēs pirkt sējmašīnu, miglotāju, minerālmēslu izkliedētāju un traktoru. Pagaidām vēl nav zināms, vai atbalstu gūs arī otrs projekts jaunai graudu kaltei.

Pagaidām iztiek bez kredīta
“Cik tad ilgi var strādāt ar vecu tehniku? Labi – gadu, divus, trīs... Tagad bija pēdējais moments, kad vēl varēju ielēkt vilcienā. Uzrakstīju projektu, lai saņemtu maksimāli iespējamo finansiālo atbalstu. Viena saimniecība var saņemt līdz 300 000 latu, bet man šajā atbalsta programmā jau bija iegādāts kombains, tāpēc atlikusī summa bija 176 000 latu. Par to tad arī varu iegādāties jaunu tehniku,” stāsta M.Augstkalnietis.

Tiesa, naudu atmaksās, kad projekts būs pabeigts. Pagaidām zemnieks bankā nav ņēmis kredītu, bet piecus agregātus iegādājies par savu naudu. Tā kā projekts ir sadalīts divas daļās, viņš var cerēt, ka par iegādātajiem agregātiem saņems naudu, ko izmantot tehnikas iegādei nākamajā projekta kārtā. Tiesa, ir arī noruna ar banku, ja ieguldīto līdzekļu atmaksa kavēsies. Hipotēku banka kredītu sola, jo M.Augstkalnietis līdz šim nekad nav kavējis maksājumus.

Izvēlas jaunu, bet ne dārgāko
Nevarētu teikt, ka “Kadiķos MA” ir novecojusi tehnika – galvenokārt 2007.gada. Vienīgi traktors “Case” ir 1993.gada  Tas iegādāts lietots un bijis vairākkārt jāremontē, pērkot dārgas rezerves daļas. Tāpēc zemnieks secina, ka lietotu ārzemju tehniku labāk nepirkt. Viņš uzsver, ka lielām platībām ir vajadzīga jaudīga un jauna tehnika. Tiesa, Mārtiņš neizvēlas dārgāko ārzemju tehniku. “Viens traktors “Deutsch” man jau ir, tāpēc izvēlējos arī otru tādu pašu, tikai jaudīgāku -182 zirgspēku. Šis traktors ir ērts un pārredzams, ņemot vērā, ka ir jāstrādā arī mazākos laukos. Turklāt “Agro Sija” serviss ir tuvu – Priekuļos, tāpēc var atbraukt uz vietas, ja gadās ķibele,” vērtē M.Augstkalnietis.

Viņš ir apmierināts, ka turpmāk būs daudz vieglāk izpļaut grāvjus, jo ir iegādāta speciāla pļaujmašīna. Savukārt frontālais iekrāvējs ir vajadzīgs ne tikai fermā. Tā lāpsta šobrīd noder sniega tīrīšanai, jo citādi pie barības ruloniem nemaz nevarētu piekļūt.

Varēs sēt un miglot ātrāk
Tagad “Kadiķi MA” tehnikas nodrošinājums ir par 90 procentiem. Vēl būtu vajadzīgas piekabes graudu pārvadāšanai, bet augsnes apstrādei ir viss, kas vajadzīgs. Turklāt varēs samazināt termiņus gan sējas, gan novākšanas darbos. Jaunās sējmašīnas “Amazone” darba platums būs četri metri, tātad par metru platāka josla tiks apsēta vienā braucienā. Turklāt tā tāpat kā līdzšinējā sējmašīna ir kombinēta ar frēzi, tāpēc varēs sēt arī bez iepriekšējas augsnes sagatavošanas. “Traktora jauda tiks palielināta, tāpēc vajag arī atbilstošus agregātus. Galvenais – būs ātrāk, bet darba kvalitāte nemainīsies, jo man jau bija sējmašīna “Amazone”. Zinām, kādi mēdz būt laika apstākļi, tāpēc ir svarīgi visu paspēt,” spriež Mārtiņš.Ja šī ziema būs labvēlīga ziemājiem un nevajadzēs lielas platības pārsēt, tad pavasarī 300 hektārus vasarāju varēs apsēt 10 dienās. Tiesa, turpinoties šādai dziļai ziemai, kad zeme nav sasalusi, agrāk sētie un jau sacerojušie ziemāji varētu izsust. “Pašlaik vēl tiem nav nekāda vaina, jo ziemāji zem sniega 100 dienas var justies normāli. Trakāk ir pavasarī, kad sniegs nokusis un uznāk kailsals. Tas izcilā un bojā ziemājus,” vērtē M.Augstkalnietis.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem. Taču tā var teikt tāpēc, ka laikā tika iesēts un novākts. “Rudenī tika iesēts vēl vairāk ziemāju nekā iepriekš. Lai gan rudenī visus darbus paspēt termiņos ir grūtāk, toties pavasarī un vasarā ir vieglāk. Turklāt ziemas kviešus kult vienmēr ir vieglāk nekā citas kultūras, jo tie negāžas veldrē kā vasaras mieži un kvieši,” salīdzina M.Augstkalnietis. Tāpēc ražu var novākt ātrāk, turklāt graudu cena ir labāka. Tiesa, vēl jāpiestrādā, lai ziemas kviešos būtu vairāk proteīna un tos varētu pārdot pārtikai.

Uzglabājot gūst lielāku peļņu

Vēl vajadzīga ne tikai jauna graudu kalte, bet arī glabātava. Ja pagājušajā sezonā būtu iespēja graudus glabāt savā saimniecībā, tad varētu gūt lielākus ienākumus. Jau novembrī, decembrī cena par graudu tonnu bija krietni lielāka nekā ražas vākšanas laikā. “Daļu graudu saskaņā ar līgumu “Latraps” un “Kemira” vajadzēja nodot septembrī, oktobrī, lai norēķinātos par minerālmēsliem un ķimikālijām, bet daļu uzglabāju “Rēzeknes dzirnavniekā” un pārdevu decembrī. Pie rudens cenas - 105 lati - klāt nāca apmēram 30 lati par tonnu, turklāt cenas vēl joprojām kāpj,” skaidro M.Augstkalnietis. Lai gan bija jāmaksā par graudu glabāšanu, tomēr ieguvums ir vairāk nekā 20 lati par tonnu. Tagad zemnieks apsver iespēju slēgt līgumus šim gadam par fiksētu graudu cenu un daudzumu. Taču ir grūti prognozēt, kā graudaugi un rapsis pārziemos. Tiesa, pērn M.Augstkalnietis bija ieguvējs tieši tāpēc, ka nebija šādu saistību. “Manuprāt, kviešu un rapša cenas ir sasniegušas augstāko virsotni. Nedomāju, ka varētu maksāt vēl vairāk nekā 150 – 160 latus par kviešu un 320 latus par rapša tonnu. Tiesa, ir bijis arī tā, ka par kviešu tonnu maksā 200 latus. Lai neiekristu un nebūtu jāmaksā soda nauda par līguma saistību neizpildi, varētu vienoties par neliela daudzumu graudu un rapša piegādi par šobrīd fiksēto cenu, kas ir tuva maksimālajai,” spriež zemnieks.

Komentāri 6

jd

prieks ka kads censas un daudzmaz izdodas, neviens jau neliedza to kolhoza mantu prihvatizet, lai tik strada, tada jau ir ta letinja mode mest citam sprunguljus riteni

pirms 9 gadiem, 2011.04.01 01:44

jancs

butu priecajushies, ka cilveks doma ar galvu, un strada!

pirms 9 gadiem, 2011.02.02 23:48

salvis

kolhoza mantu prihvatizeja pagasta mezus ari jutas varens nodoklus nemaksa reizi gaga

maina masinu slikti dzivo zemnieki

pirms 9 gadiem, 2011.02.02 20:58

Dzive laukos