„Nebūs zemnieku - nebūs pārtikas” Lauksaimnieki gaida EK lēmumu par finansējuma sadali

Kā ziņots, šīs nedēļas sākumā Briselē notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA rīkotā masu demonstrācija, kurā lauksaimnieki pievērsa sev uzmanību un parādīja, ka nav vienaldzīgi pret notiekošo situāciju lauksaimniecībā, kas izveidojusies pēc Krievijas embargo noteikšanas. Demonstrācijās piedalījās vairāk nekā 6000 lauksaimnieku ar vairāk nekā 2000 traktoriem, lai demonstrētu savu vienotību un prasības Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdes laikā.

LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne: ”Lai arī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar 500 miljonus vērtu priekšlikumu, kas paredzēts visu ES dalībvalstu situācijas stabilizēšanai piena un cūkgaļas tirgū, tomēr nav zināms cik un kura dalībvalsts saņems. Ir pāragri spriest par situācijas uzlabošanos, lai gan lielākā finansējuma daļa paredzēta mērķētam atbalstam piena nozarē, tomēr saimniecību pārstāvji nav tik pozitīvi noskaņoti, jo piedāvātais finansējums ir tālu no tā, lai varētu glābt situāciju saimniecībās. Uzskatām, ka, pieņemot gala lēmumu par finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un nozarēm, ir jāizstrādā kritēriji, kas skaidri izcels tās ES dalībvalstis, kas krīzes rezultātā ir cietušas visvairāk un Latvija viennozīmīgi ir to sarakstā. Tas ļautu saņemt  adekvātu Krievijas embargo radīto zaudējumu kompensāciju.”

Agita Hauka, biedrības "Latvijas Zemnieku federācija" valdes priekšsēdētāja: "COPA-COGECA rīkotais lauksaimnieku pikets sākotnēji izvērtās ļoti jaudīgs un lauksaimniekus motivējošs. Kopā gājienam sapulcējās daudzi tūkstoši līdzīgi domājošu cilvēku ar plakātiem un karogiem. Kopīgais moto: nav zemnieku- nav pārtikas, arī visus vienoja. Gājiens uz Šūmaņa laukumu pa lielo ielu bija vērienīgs, bet pietrūka noslēguma, jo Eiropas Piena padome jau no svētdienas vakara bija aizņēmuši "Šūmani" un neatbrīvoja laukumu paredzētajā laikā. Mūsu prasības EK tika iesniegtas, un arī Eiroparlamentārieši mūs pamanīja, kaut gan strādāja Strasbūrā. Es uzskatu, ka šis pikets rezultātu dos un arī mēs paši apzinājāmies savu spēku un inteliģenci, jo policistus nepazemojām un citu biznesu pārstāvjiem neradījām zaudējumus. Latvijas zemnieku pārstāvji bija organizēti, un Latvijas karogi tika pamanīti!"

Biedrības Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) biroja administratores Diānas Eisakas un LSA revīzijas komisijas locekļa Normunda Ruķa viedoklis par piena demonstrāciju: „Izvērtējot EK piedāvājumu rodas izbrīns un gribas emocionāli izsaukties – vai tā ir ņirgāšanās? Apsolītie 500 miljoni uz visām dalībvalstīm, pat ņemot vērā, ka Baltijas reģions tiks īpaši atbalstīts un stimulēts, vienalga nav vērtējams kā nopietns atbalsts. Protams, tas ir mazliet vairāk nekā pilnīga ignorance un nespēja saprast un risināt piena nozares pagrimumu un lēnu bojāeju.

Šobrīd pilnīgi negribot savelkas kaut kādas paralēles ar nelegālo imigrantu krīzi – ES ierēdniecība meklē iespējas, veidus un līdzekļus, lai veidotu atbalsta centrus arī ekonomiskajiem imigrantiem, bet viena ļoti būtiska tautsaimniecības nozare, kurā arī ir iestājusies krīze, tiek atstāta bez atbalsta. Nav noslēpums, ka šobrīd vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ir 0.2057 EUR par piena litru (Piena observatorijas dati par augustu). Ir pagājis gads kopš Krievijas embargo sākuma, lauksaimnieki šo gadu izturēja uz savām iepriekšējām rezervēm, limitējot savus izdevumus, tai skaitā pieņemot sev nepopulārus lēmumus par strādājošo skaita samazināšanu. Šobrīd resursi ir izsmelti.

Ir izskanējušas diezgan pamatotas bažas par saimniecību likvidāciju, kas, pirmkārt, nozīmē to, ka valsts budžets vairs nesaņems likvidēto uzņēmumu nodokļu maksājumus, kas ir svarīga nākamā gada budžeta prioritāte, tiks atlaisti strādājošie, un Nodarbinātības valsts aģentūra par šo atlaisto darbinieku skaitu kuplinās bezdarbnieku rindas un tiks palielināta sociālā budžeta spriedze.
Kopsavilkumā – Komisijas piedāvājums nenodrošinās stabilitāti nozarē, - tas būs kā mazs ielāps lielam caurumam.”

Agnese Hauka, biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte: „EK 7. septembrī – lauksaimnieku demonstrācijas dienā, bija sagatavojusi un publiskoja piedāvājumu lauksaimniecības sektora krīzes risināšanai. Kopējā summa 500 milj. EUR gan vairāk būs kā netiešs atbalsts lauksaimniekiem, izmantojot jau esošos Lauku attīstības programmas pasākumus, gan stiprinot Eiropas Piena observatoriju, slēdzot divpusējos starpvalstu sadarbības līgumus u.tml. Diez vai skaidras naudas atbalsts, par kuru vēl lemj, būs pietiekams, lai saglabātu esošās saimniecības – esošās darbavietas Eiropas laukos, kas šobrīd ir īpaši būtiski laikā, kad Eiropa saskaras ar milzīgu imigrantu plūsmu. Domāju, vietā bija viena Eiropas Parlamenta deputāta aizrādījums EK prezidentam J.C.Junkeram EK plenārsēdē 9. septembrī Strasbūrā par to, ka lauksaimniecības krīzes risināšanai tiek atvēlēti 500 milj. EUR, kamēr migrantu krīzes risināšanai – 4 miljrd. EUR, kas tika nosaukta kā vēršanās pret savējiem. Vērojamā eiropiešu neiecietība migrantu jautājumā tikai liecina par jau tā saspīlēto ekonomisko situāciju Eiropas iekšienē un, neatrisinot uzņēmējdarbības atbalsta un darbavietu jautājumu, vienlaicīgi esošā lauksaimniecības un migrantu krīze radīs ļoti saspringtu gaisotni Eiropā.”

Dzive laukos