Sāk “spēli” jaunai ražai

Apes pagasta zemnieku saimniecībā “Vosukalni” labības pļauja iekavējās ne tikai lietavu dēļ. Kvieši un rapsis gatavojās nevienmērīgi, tāpēc vajadzēja nogaidīt. Tikmēr ir apsēti ziemāji 70 hektāru platībā, tāpēc saimnieks Guntars Purakalns ir apmierināts.

“Zemniekam tomēr ir labāk nekā “Superbingo” spēlētājam. Šo spēli var spēlēt tikai vienā vakarā, kad sēž pie televizora. Zemnieks “spēlē” jau nākamajam gadam. Viņš nezina, kādi būs laika apstākļi, pieprasījums un iepirkuma cenas, bet strādā ar domu par nākotni,” atzīst G.Purakalns.

Viņa sētie kvieši jau ir skaisti sazēluši, tāpēc var cerēt uz labu ražu. Zemnieks uzsver, ka ir iegādāts jauns traktors un augsnes frēze, aiz kuras liek sējmašīnu, tāpēc sējas process ir ātrāks.

Labību audzē 170 hektāros

Šī vasara labības audzētājiem nebija tā labākā. “Pavasaris bija sauss, tāpēc zemākajās vietās graudi sadīga vispirms. Arī raža varētu būt labāka. Neesmu vēl rēķinājis, bet liekas, ka būs iekultas apmēram 3 tonnas vasarāju no hektāra. Ziemāju raža būs mazāka, lai gan vietām tie bija labi auguši,” vērtē G. Purakalns.

Visu graudaugu platību – 170 hektārus - viņš ar kombainu nokuļ pats. Ja laika apstākļi lutina, tad var paspēt. Augustā dienā var nokult līdz 10 hektārus, bet septembrī – mazāk. Tāpēc šogad nākas secināt – vienam tāda platība ir par lielu. “Vosukalni” graudus pārdod Vidzemes agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai, ar kuru veiksmīga sadarbība ir jau 7 gadus. “Graudu iepirkuma cena, protams, ir apmēram tāda pati kā citur. Sākumā tiek aprēķināta aptuvena samaksa, bet gada beigās, kad graudi realizēti, tiek izdarīts pārrēķins. Atšķirībā no uzpircējiem kooperatīvs to var. Turklāt kooperatīvs zemniekiem dod iespēju strādāt uz parāda. Var saņemt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, par kuriem norēķinās rudenī, kad nodod graudus,” stāsta G.Purakalns.  

Pārtikas kartupeļu raža ir laba
Kartupeļi ir novākti, un par ražu Guntars nesūdzas. Tupeņus nav skārusi lakstu puve, jo stādījumi tika migloti pret šo slimību. Visi kartupeļi tika stādīti jaunā zemē, tāpēc dažām šķirnēm raža bija sevišķi liela. Piemēram, šķirnes ‘Bela Rosa’ kartupeļi bija tikai puse kastes, bet novāca 3 tonnas. “Kad pāršķiroja, iznāca četrarpus kastes sēklas kartupeļu. Tā ir izcila šķirne, tāpēc centīšos atrast vēl sēklas materiālu, lai apstādītu lielāku platību. Šķirne ir agra, turklāt nav izvēlīga augsnes ziņā,” spriež G.Purakalns. Arī ‘Vineta’, ‘Kvarca’, ‘Magdalena’, ‘Marabella’ devusi labu ražu. Toties ‘Lauras’ kartupeļi varēja būt lielāki. “Šogad iestādīju jaunu šķirni ‘Finka’, taču grūti spriest par tās ražību, jo meža cūkas apēda pa tīro. Tās nodara lielus postījumus arī labības laukos,” atzīst zemnieks. Viņš secina, ka kartupeļu raža varētu būt vidēji 25 tonnas no hektāra.

Dzive laukos