Samazināsies “zaļo” saimniecību skaits 1

Mainoties Eiropas Savienības un valsts atbalsta nosacījumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, jaunas saistības varēs uzņemties mazāk Alūksnes rajona “zaļo” saimniecību.

“Jaunas saistības var uzņemties tie atbalsta pretendenti, kuriem ir beigušās iepriekšējās saistības 2004. - 2006.gadam. Turklāt svarīgi ir nodrošināt bioloģisko vai pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību esošo dzīvnieku blīvumu – vismaz 0,2 liellopu vienības uz hektāru pastāvīgo pļavu un ganību platības. Ja pastāvīgo pļavu un ganību platība ir 10 procenti no atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī ārstniecības augu vācējiem un biškopjiem, lopu blīvums nav aktuāls,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas Alūksnes nodaļas vadītāja Violeta Kļaviņa.

Samazina prasības ieņēmumiem

Jaunas saistības var uzņemties gan ar tādu pašu, gan ar samazinātu vai palielinātu atbalsta platību. Ir mainījušies noteikumi par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības. Gaļas lopkopības un biškopības saimniecībām ir jāieņem vismaz 50 lati no hektāra, bet pārējām saimniecībām - vismaz 90 lati no hektāra, lai saņemtu atbalsta maksājumus par pastāvīgo pļavu un ganību platībām. Lai saņemtu atbalstu par graudaugu platībām, aramzemē sētajiem zālājiem un platībām, kurās audzē skābbarību, kā arī papuvēm ir vajadzīgi 50 latu ieņēmumi no hektāra gaļas lopkopības un biškopības saimniecībās, 90 lati no hektāra – pārējās saimniecībās. Kartupeļu, garšaugu un dārzeņu audzētājiem un arī tiem, kuriem ir deklarēti piemājas dārzi, tāpat kā iepriekš ir jānodrošina 1000 latu ienākumi no hektāra, izņemot cietes kartupeļu audzētājus. Viņiem pietiek ar 600 latiem no hektāra. “Cietes kartupeļu audzētāji var priecāties. Bet tie, kuri tos pārdod tirgū, joprojām atzīst, ka ienākumi ir noteikti pārāk augsti,” saka V.Kļaviņa. Arī augļu un ogu dārzu saimniekiem nepieciešams nopelnīt 1000 latus no katra hektāra. Tas ir daudz, ja nav iekopts komercdārzs. Tiesa, šī prasība neattiecas uz dārziem, kas ir jaunāki par 3 gadiem.

Audzēs vairāk veselīgu produktu

“Iepriekš nevarēja saņemt atbalsta maksājumus, ja minimālie ienākumi bija mazāki kaut vai par vienu latu. Tagad ir noteiktas atkāpes, kas ļauj maksājumus saņemt gan pilnā apmērā, gan daļēji,” norāda V.Kļaviņa. Tiesa, atbalstu var gūt tikai tie zemnieki, kas ražo produkciju. Tieši uz to ir virzītas jaunās prasības. Daļa rajona bioloģisko saimniecību uz jaunajām saistībām ir pārgājušas jau pērn, daļa to darīs šogad. Vērtējot bioloģiskās produkcijas daudzumu, var secināt, ka šādu saimniecību nav pietiekami daudz. “Šogad noteikti izaudzēs vairāk un saražos vairāk veselīgas pārtikas, jo ievērojami lielāks ir pieprasījums pēc tās. Krasi mainās cilvēku paradumi iepirkties tikai lielveikalos,” secina V.Kļaviņa. “Lai veidotos “zaļo” zemnieku kooperatīvs Alūksnes rajonā, šobrīd viņu ražotās produkcijas ir par maz. Tāpēc nevienam nav intereses uzņemties šī darba vadību un koordināciju. Pagaidām piepildīts nav ne vietējais, ne Latvijas tirgus,” uzskata V.Kļaviņa. Bioloģisko produkciju bez ķīmiskiem līdzekļiem nezāļu apkarošanai un minerālmēsliem ir grūtāk izaudzēt, tāpēc zemnieki par to saņem atbalsta maksājumus. Tādā veidā tiek kompensēta ražas starpība, ko neiegūst bioloģiskie zemnieki. Viņiem jāvērtē pircēju maksātspēja, lai bioloģiski audzēta pārtika būtu pieejama plašākam patērētāju lokam.

Laiks izšķirties – ražot vai ne

Kļaviņa uzsver, ka nevajag uztraukties tiem, kuriem joprojām ir ieprikšējs saistības. Ja saistību periods beidzas, var pārtraukt saimniekot ”zaļi” un saņemt par to attiecīgu atbalstu vai arī pāriet uz jaunām saistībām ar visiem tam paredzētajiem nosacījumiem. “Slikti ir tas, ka nevar pieteikties no jauna, ja izlemj veidot bioloģisko saimniecību. To darīt protams neviens neaizliedz, bet par to nesaņems atbalsta maksājumus,” precizē V.Kļaviņa. Saimniecībām, kurās tikai sakopj savu teritoriju, nekas cits neatliks kā palikt bez atbalsta.


Komentāri 1

erna

PSRS laikos Latvijas zeme ilgus gadus tika indēta. Tika lietas tonnām ķimikālijas, pesticīdi, dažādas indes, kas it kā ļāva novākt labu ražu, taču zeme ir saindēta par daudz, lai tagad jūs varētu novākt ražu un pateikt, ka šī produkcija ir 100% ekoloģiska. Šai zemei ir jāļauj attīrīties, atjaunoties, atindēties no 35 līdz pat 70 gadiem, atkarībā no Latvijas reģiona. Latvijā ir reģioni, kur zeme ir īpaši saindēta. Šis atveseļošanās process dabīgā ceļā ir ļoti ilgs. Tāpēc lai to paātrinātu ir lietderīgi izmantot zinātnes atklājumus.

pirms 11 gadiem, 2009.04.28 09:21

Dzive laukos