“Vaidelotēs” strādā ar svētību

Daira Jātniece: “Šis ir laiks, kad ir jārosās, nevis tikai jāgaužas, ka viss ir slikti.”

Par Bauskas novada Codes pagasta sertificētās bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vaidelotes” saimniekiem Dairu un Arnoldu Jātniekiem pirmo reizi dzirdēju tad, kad pirms vairākiem gadiem Gulbenes novada Litenes pagasta Pededzes pļavās notika pirmais čempionāts Latvijā pļaušanā ar izkapti. Toreiz ģimenes jaunākā atvase Emīls tika apbalvots kā jaunākais sacensību dalībnieks. Septembrī kopā ar Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” piedāvāto iespēju “Life” programmā bija iespējams viesoties “Vaidelotēs”.

Kamēr saimniece Daira, kura darbojas Bauskas novada sieviešu klubā “Apvārsnis” un novada lauku biedrību apvienībā “Deviņzare”, galdā ceļ Zemgales tradicionālos lielos pildītos virtuļus jeb klimpas, dārzeņu salātus ar garšaugiem un vāra zāļu tēju, ko iemalkot kopā ar ogu plātsmaizi no rupja maluma miltiem, ir ļauts apskatīt saimniecību, kas ir divkārtēja konkursa “Sējējs” laureāte un vairāku tencinājumu par sakoptāko lauku sētu īpašniece. “Vaidelotēs” ir ciemojušies viesi ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm. Tas ir tāpēc, ka paši saimnieki ir atvērti ikvienam, kam ir interese par to, kā dzīvo un strādā Latvijas zemnieki. “Noteikti apskatiet manu ārstniecības augu pagaidām vēl nelielo kolekciju!” mudina saimniece. Pie katra auga – norāde, kā šo augu sauc, bet, kam to lietot, gan jāvaicā Dairai. Pagaidām kolekcijai atvēlēta neliela vieta mājai tuvējā dārzā, bet nākotnē Daira domā, ka izdosies attīstīt plašāk šo biznesu.

Sāk ar 16 hektāriem

Ģimene, kurā aug pieci dēli, pirms vairākiem gadiem saimniekošanu sāka ar 16 hektāriem zemes mājas tuvumā. Nelielajā platībā tika audzēts viss ģimenes iztikai un dēliem ierādītas pirmās lauku darba iemaņas. Pamazām saimniecība paplašinājusies un, šobrīd “Vaidelotēs” apsaimnieko apmēram 300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tiek izaudzēts viss – dārzeņi, augļi, ogas, graudaugi, lopkopības produkti un pat dažādas tējas. Jātnieki uzskata, ka ir jādomā ne tikai, kā pelnīt vasarā, bet arī ziemā, kad iespējams pārdot dārzeņus. Par projektu naudu ir sarūpēta nepieciešamā lauksaimniecības tehnika, lai nenāktos lauku darbiem algot strādniekus. Tikai tad, kad jānovāc raža, talkā tiek lūgti radinieki. Abi saimnieki ir agronomi, tāpēc šīs zināšanas noder arī pašu saimniecībā. Nav tā, ka “Vaidelotes” neskar lauksaimnieku problēmas, bet tur par tām nežēlojas, bet domā, kā dažādot lauksaimniecisko ražošanu, lai gūtu kaut nelielu peļņu. “Šis ir laiks, kad ir jārosās, nevis tikai jāgaužas, ka viss ir slikti,” uzskata Daira. “Vaidelotēs” viss top pamazām ar pašu spēkiem, bet tieši tas ir dzinulis negausties, bet darboties.

Fakti

“Vaidelotes” regulāri piedalās dažādos tirgos un lielos masu pasākumos. Saimniecībā var uzzināt daudz interesanta par latviešu tradicionālajiem ēdieniem, rituāliem, godiem un veselīgu pārtikas lietošanu ikdienā. Ir iespējams iegādāties glītos maisiņos iesaiņotas “Dairas tējas” un linu auduma maisiņus piepildītus izkaltētiem ārstniecības augiem, kā arī Dairas mammas austas grāmatzīmes.


Dzive laukos