Izvēlas eksāmenus, kas saistīti ar nākotnes plāniem 3

Līdz ar pavasara tuvošanos, par sevi liek manīt drīzumā gaidāmais eksāmenu laiks. Lai gan topošajiem 12.klases absolventiem sava izvēle par centralizētajiem eksāmeniem bija jāizdara jau pagājušā gada izskaņā, līdz 1.aprīlim viņiem ir iespēja to mainīt.

Tiesa, kā norāda Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe izglītības satura, organizatoriskajos un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Vera Zučika, šādu skolēnu, kuri mainītu savas domas, ir retums. “Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka tie ir tikai daži skolēni. Biežākais iemesls – domu maiņa par izvēlēto augstskolu, jo katrā vietā prasa savus centralizēto eksāmenu rezultātus,” viņa skaidro.

V.Zučika informē, ka līdz pirmā pieteikšanās termiņa beigām 1.februārī centralizētajiem eksāmeniem pieteikušies 172 Alūksnes novada 12.klašu skolēni. Viņiem obligāti būs jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā un matemātikā, kā arī vismaz vienā svešvalodā. No izvēles centralizētajiem eksāmeniem visvairāk pieteikušies uz eksāmena kārtošanu bioloģijā – 24 skolēni. Astoņi skolēni nolēmuši kārtot eksāmenu fizikā, 13 – ķīmijā, 16 – vēsturē.

Liela atsaucība izrādīta par necentralizēto eksāmenu kārtošanu jeb tiem eksāmeniem, kuri tiks laboti uz vietas. Eksāmenam ģeogrāfijā pieteikušies 82 skolēni, bet informātikā vai biznesa ekonomiskajos pamatos – 29 skolēni katrā. Uz šo eksāmenu kārtošanu var pieteikties arī 10. un 11.klašu skolēnu, kas pabeiguši attiecīgo mācību kursu.

 

Šo iespēju iepriekšējos gados izmantoja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.a klases skolnieki Marks Liepiņš un Edgars Brilts. Pērn abi nokārtoja eksāmenu biznesa ekonomiskajos pamatos, tāpēc nu var koncentrēties tikai uz gatavošanos obligātajiem eksāmeniem vai tiem, kas nepieciešami, iestājoties izvēlētajā augstskolā. “Labāk kārtot dažus eksāmenus, bet sagatavoties tiem tā, lai iegūtu augstāko līmeni, nekā vairākus un ar viduvējiem rezultātiem,” uzskata Edgars.

Līdzīgās domās ir arī Marks. Bez centralizētā eksāmena biznesa ekonomiskajos pamatos viņš pirms diviem gadiem nokārtoja eksāmenu ģeogrāfijā. Lai gan nu puisis varētu gatavoties tikai obligātajiem priekšmetiem, papildus nolemts kārtot eksāmenus ķīmijā un bioloģijā. “Plānoju studēt medicīnu, tāpēc bez šiem eksāmeniem iztikt nevaru,” viņš pamato.

Abi puiši atklāj, ka savu izvēli izdarījuši, ņemot vērā nākotnes plānus. Ja Marks sevi redz strādājam medicīnas jomā, tad Edgars labprāt iegūtu izglītību ekonomikā vai lauksaimniecībā. “Pagaidām domas svārstās, taču uzskatu, ka šīs ir jomas, no kurām abās nākotnē varēs atrast darbu,” saka Edgars. “Lai kādi būtu apstākļi, nedomāju, ka tie atsauksies uz pieprasījumu pēc labiem ekonomistiem. Savukārt, ja priekšroku došu lauksaimniecībai, tā man būs iespēja uzsākt pašam savu uzņēmējdarbību, kas šobrīd ir sevišķi aktuāli.”

Kaut gan šis ir pārmaiņu laiks, abi jaunieši atzīst, ka iespēja nestudēt nemaz netiek pieļauta. Izvēloties iespējamo studiju vietu, vērā ņemta interese par konkrēto jomu un profesijas pieprasījums darba tirgū. Par atalgojumu tiekot domāts vismazāk. “Galvenais, lai ir izglītība un darbs. Ja tie būs tad, tad pārējais atrisināsies pats no sevis,” uzskata Marks. “Ja sāksi strādāt uzreiz pēc vidusskolas, tad liegsi sev izaugsmes iespējas. Tādā ziņā izglītība ir kā ilgtermiņa ieguldījums – ieguvums nebūs redzams uzreiz, bet ar laiku tas sniegs daudz vairāk priekšrocību un rezultāts būs efektīvāks,” piebilst Edgars.

Komentāri 3

Skolu ziņas