Izzina likteņstāstus

Jau trešo gadu pēc kārtas bijušo Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonu skolēni tiek aicināti iesaistīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Tā mērķis ir attīstīt skolēnu izpratni par Latvijas novadu vēsturi, kā arī stiprināt paaudžu vienotību, ieinteresējot skolēnus vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.

Aktīvi konkursa dalībnieki ir Alūksnes un Apes novadu skolēni. Šogad konkursam iesniegti 11 darbi, kurus veidojuši skolēni no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas, kā arī Mārkalnes un Sikšņu pamatskolas. Saskaņā ar konkursa nolikumu viņi par savu darbu pamatu izvēlējās kāda cilvēka likteņstāstu, vienlaikus izzinot, kā veidojušās deportāciju atceres tradīcijas viņu ģimenē, skolā un novadā.

Lai gan darbu lielākā vērtība ir skolēnu izrādītā interese, viņu veikums tika vērtēts pēc darbu aktualitātes, pētījuma vai radošā darba oriģinalitātes, kā arī atbilstošas literatūras un citu informācijas avotu atlases, parādot prasmi tos analizēt, izvērtēt un interpretēt. No Alūksnes un Apes novadiem šos kritērijus visveiksmīgāk izdevās izpildīt Artim Priedniekam no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11.klases un Elīnai Bondarei no Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 7.klases.

Artis savu darbu veltījis vectēvam Jānim Priedniekam, bet Elīna izvēlējusies iepazīt savas kaimiņienes Marijas Lukjanovičas piedzīvoto. “Bērnībā vectēvs bieži stāstīja par savām gaitām izsūtījumā. Jau toreiz tas mani interesēja, tāpēc tagad nolēmu uzzināt kaut ko vairāk par viņa piedzīvoto,” skaidro Artis. Līdzīga motivācija dalībai konkursā bijusi arī Elīnai. Klausoties kaimiņienes stāstījumā, lielāko iespaidu uz viņu atstājušas emocijas, kas saistītas ar pārdzīvoto. “Visvairāk mani pārsteidza tas, kā viņiem gājis pēc atgriešanās Latvijā – te viņi tika sagaidīti ar nicinājumu, kas liedza iekļauties sabiedrībā un atrast darbu iztikas nopelnīšanai,” atklāj jauniete.

Grūtības darba rakstīšanā sagādājis tas, ka daļu pārdzīvotā kaimiņiene vairs neatcerējās vai arī nevēlējās atcerēties. Viegli nav gājis arī Artim. Tā kā vectēvs dzīvo Daugavpilī, sarunas galvenokārt notikušas pa telefonu. Problēmas radījuši bagātīgie arhīva materiāli. Tos nācies tulkot no krievu valodas, turklāt ilgu laiku prasījis izdomāt, kā iekļaut darbā, lai tie nebūtu izrauti no konteksta.

Prezentējot savus darbus starpnovadu konferencē Gulbenē, papildu uztraukumu radījis kuplais klausītāju pulks un prominentās personas. Bez citu novadu skolēniem un viņu skolotājiem tur atradušies politiski represētie, pārstāvji no pašvaldībām, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi viesi.

Kopā ar jauniešiem uz Gulbeni devās arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Iveta Mikijanska. Lai gan pie simpātiju balvām, kas tika pasniegtas katras klašu grupas labāko prezentāciju autoriem, jaunieši netika, viņa atzīst, ka lielākā balva ir satiktie cilvēki. “Konferences starpbrīdī Artim izveidojās ļoti interesantas sarunas ar politiski represētajiem. Viņi paši nāca pie viņa klāt, lai pārrunātu prezentāciju. Atradās pat cilvēks, kura radinieks kopā ar viņa vectēvu bijis Sibīrijā,” stāsta skolotāja. Tāpat viņu iepriecinājis, ka jaunieši pauduši savu vēlmi turpināt iesākto.

Jautāti, ko viņi ņems vērā, veidojot darbu nākamā gada konkursam, Elīna atzīst, ka viņa jau laikus sāks apgūt tālaika vēsturi, lai vēlāk laiku varētu veltīt tikai darba galvenajam varonim, nevis vēsturiskā fona iepazīšanai, savukārt Artis pauž ieceri kopā ar vectēvu paviesoties tajās vietās, kur pavadīta viņa bērnība un skolas gadi, kā arī notikusi izsūtīšana.

Skolu ziņas