Aicina aplūkot klusās dabas meistarus

Līdz 15.septembrim Alūksnes mākslas skolas izstāžu zālē ir skatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja gleznu izstāde “Klusā daba”. Tajā aplūkojami vairāki izcili klusās dabas meistaru radītie darbi un viņu meklējumi šajā glezniecības stilā.

Ekspozīcijas idejas autors ir tēlnieks un biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents Igors Dobičins. Alūksnes mākslas skolas direktors un izstādes kurators Ojārs Vēliņš informē, ka Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība, sākot no 20.gadsimta 50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane, gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs, gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere un citi autori.

“Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimtā Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gadsimta 20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā,” skaidro O.Vēliņš.

Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija. “Pēc 2. pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika “pieklusināts”. “Vienkāršas” priekšmetu attēlošanas padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu, un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts. Līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti,” pauž O.Vēliņš.
Izstāde atvērta darbdienās no pulksten 10.00 līdz 17.00.

Kultūra