Alsviķu kultūras namam – 50

Atgriežoties mājās no mācībām Rīgā vai dodoties atpakaļ uz galvaspilsētu, Latvijas Kultūras koledžas studentei Ievai Bistrovai ik reizi nākas braukt garām Alsviķu kultūras namam. Nereti nama logos deg gaisma, aiz kuriem manāmas cilvēku ēnas. Tādos brīžos viņa iztēlojas, kā iekšā skan priecīga mūzika un cilvēku čalas. Rodas vēlme apstāties ceļā, doties uz kalna pakājē stāvošo namu un ielūkoties tā telpās. Ienākt un piedalīties.

50 gadi – 21 vadītājs
Pagājušās sestdienas vakarā Ievas vēlmes beidzot piepildījās. Tam par iemeslu kalpoja pašas rīkotais pasākums “Es nāku uz taviem smiekliem”, kas veltīts Alsviķu kultūras nama 50 gadu jubilejai. Ielūkoties namā un noskaidrot, kas notiek otrpus logiem, tika aicināti arī daudzi citi, kuru dzīvēs Alsviķu kultūras namam bijusi liela nozīme un bez kura viņu ikdiena vairs nav iedomājama.

Tas, cik lielā mērā kultūras nams tiek apdzīvots un cik emocijām bagāts tas ir, atkarīgs no nama vadītāja. Alsviķu kultūras namam tādu bijis 21, no kuriem daļa strādājuši vien dažus mēnešus, bet citi – vairākus gadus. Visvairāk paveikts, kad Alsviķu kultūras namu vadījis Pēteris Zondaks.

Krāpjas ar biļetēm
Tieši viņa laikā nopelnīts godpilnais statuss “kultūras nams”, kas tolaik, astoņdesmito gadu vidū, ļāvis kļūt par patstāvīgu iestādi. Tas bijis arī vienīgais laiks, kad namā strādājuši divi darbinieki. Kultūras nama vadītājam palīdzējusi mākslinieciskās daļas vadītāja, kuras pienākumus veikusi Dzintra Bāliņa. “Toreiz daudz kas tika darīts uz entuziasma pamata,” viņa atceras. “Nebija tā, ka šodien atnāku, bet rīt jau aizeju. Katrs cilvēks aiz sevis kaut ko atstāja,” savās atmiņās dalās Dz.Bāliņa.

Tas bijis laiks, kad katrai iestādei nācies pildīt finanšu plānu. Saistībā ar to gadījušies arī kuriozi. Piemēram, ja nav bijis iztirgots vajadzīgais skaits kinobiļešu, tās dalītas diskotēkā. Ja kinobiļete maksājusi 20 kapeikas, tad diskotēkā ieejas maksa bijusi 1 rublis. Tā uz katru diskotēkas apmeklētāju varējis izdalīt piecas kinobiļetes. Tiesa, ir lietas, kas savu vērtību nav zaudējušas ne toreiz, ne tagad. Tie ir amatiermākslas kolektīvi, kas, pēc Dz.Bāliņas domām, ir katra tautas nama lielākā vērtība un balsts.

Dāvina kalendāru

To apzinās arī tagadējā Alsviķu kultūras nama vadītāja Marina Ramane. Viņa šajā amatā strādā jau 15 gadus, bet vēl septiņus darbu kultūras namā apvienojusi ar strādāšanu bērnudārzā. Kopā ar M.Ramani namu šobrīd apdzīvo seši amatiermākslas kolektīvi – bērnu deju kolektīvs, senioru deju kolektīvs, vidējās paaudzes deju kopa “Jandāls” (vadītāja Ilze Līviņa), bērnu un sieviešu vokālais ansamblis (vadītāja Olīvija Jēģere), kā arī Alsviķu teātra studija, ko vada Monika Upeniece.

Kā pateicību par padarīto kolektīvu vadītājiem tika pasniegta neliela dāvana, kas turpmāk kalpos par piemiņu no Alsviķu kultūras nama 50 gadu jubilejas pasākuma. Tas ir nākamā gada kalendārs, ko rotā nama nosaukums un jubilejas skaitlis. To izdot palīdzējuši SIA “Vaidava” un SIA “Kaivos”, kā arī Alsviķu pagasta pārvalde. Šādu pateicību saņēma arī daudzi citi, kas kaut kādā veidā bijuši saistīti ar Alsviķu kultūras namu: sākot no bijušajiem kultūras nama un Alsviķu pagasta vadītājiem līdz pat sadarbības partneriem un atbalstītājiem.

Tieši pateicoties viņiem, Alsviķu kultūras nams kļuvis tāds, kāds tas ir šobrīd – par vietu, kur pulcēties visdažādāko paaudžu cilvēkiem, smeļoties prieku un iedvesmu jauniem darbiem. “Tie, kas ieminuši taku uz šo namu, nāk šeit joprojām, jo acīmredzot nekur citur nevar iegūt to enerģiju, kas strāvo kultūras namā,” spriež Ieva.

Vairāk foto šeit

Kultūra