Alūksnē gaida “Čikāgas piecīšus”

Amerikas latviešu vokāli instrumentālā ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībnieki vēlas piecdesmito dzimšanas dienu svinēt kopā ar saviem klausītājiem. Tāpēc Londonā un vairākās Latvijas pilsētās, arī Alūksnes brīvdabas estrādē 13.augustā pulksten 19.00, notiks jubilejas koncerti.

“Biļetes uz koncertu jau var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasē Alūksnes tautas namā un “www.bilesuparadize.lv”. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Latvijā “Čikāgas piecīšu” dziesmas ienāca ar lenšu magnetofona ierakstiem, kurus latvieši, ignorējot padomju pilsoņu pasta uzraudzību ar ārvalstīm un Drošības komitejas kontroles, slepus klausījās uzticamu draugu vai radu lokā.” Piecīši” atskaņoja tolaik aizliegto klaida latviešu mūziku, kuru ballītēs un godos latvieši Latvijā sāka dungot tikai septiņdesmitajos. Tā stāstīja par kādu citu, Latvijā tolaik svešu pasauli,” atgādina Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārstāve Ilona Brūvere.

“Čikāgas piecīšu” pirmie koncerti Latvijā deviņdesmito gadu sākumā kļuva par sensāciju. Tajos varēja klausīties dziesmas, kuru vienkāršās un populārās melodijas stāstīja par cerībām un sapņiem, kas cilvēkus vieno vienmēr un visur. Ansambļa dziedātāju balsis ieguva atpazīstamību arī Latvijā.

Par ansambļa dibināšanas laiku uzskata 1961.gadu, kad Čikāgas latviešu jaunatnes sarīkojumā iepazinās Modris Avotiņš, Uldis Ievāns, Alberts Lezdiņš un Jānis Rinkušs, kurus vienoja interese par mūziku un veselīga humora izjūta. Ar laiku grupa kļuva par Amerikas latviešu jaunatnes ceļojošo muzikālo sūtni Amerikā un Kanādā. Mainījās ansambļa sastāvs, to papildināja Janīna Ankipāne, Armands Birkens, Uldis Streips, Lorija Vuda un Ainis Cers. “Piecīši” paši raksta dziesmu vārdus un aranžējumu, satīriskus skečus un liriskus monologus. Par laimīgāko laiku savā karjerā grupa uzskata 1989.gadu, kad pirmo reizi koncertēja Latvijā, Mežaparka estrādē, kur viņos klausījās vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju.

Kultūra