Ceļ gaismā senču mantojumu 1

Jaunlaicenes muižas muzejā apskatāma izstāde “Novēlējums”. Tā iepazīstina ar šīgada apaļajiem jubilāriem, kas ieņem nozīmīgu vietu pagasta vēsturē. “Šoreiz vārds “novēlējums” izskan kā mantojums. Izstāde piedāvās ielūkoties bagātībās, ko mums atstājuši ar Jaunlaiceni saistīti cilvēki,” skaidro muzeja vadītāja Sandra Jankovska.

Izstādes saturs veidots kopā ar krājuma glabātāju Zinaidu Volcīti, kā arī izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciālisti Inesi Dārziņu. Atsevišķas apskates vērtas ir mākslinieka Raula Zitmaņa gleznas. Tajās viņš atspoguļojis savu interpretāciju par jubilāru darbību, rosinot iztēloties viņu gaitas vairāku desmitu gadu senā pagātnē.

Visvecākā jubilāre ir Opekalna Evaņģēliski luteriskā draudze. Tās 280.gadadiena tiek svinēta, aplūkojot 19.gadsimta izskaņā notikušos draudzes nemierus. Tolaik draudzes mācītājs bija Bruno Treijs. Kļūstot vecākam, viņam palīgos par vikāru nosūtīts Kārlis Beldavs – latvietis, kas nupat bija absolvējis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultāti. Kad vecais mācītājs nomira, draudzes vācu tautības locekļi viņa vietā ievēlēja dēlu Oskaru, lai gan latvieši tur vēlējās redzēt K.Beldavu. Tolaik Opekalna draudzē bija apmēram 8000 locekļu. Dienā, kad jaunajam mācītājam vajadzēja ieņemt amatu, tie kuplā skaitā sastājās ap baznīcu. Jaunais mācītājs ar saviem pavadoņiem nav ticis līdz baznīcas vidum, kad cilvēki pacēluši viņus virs galvām un, padodot viens otram, izvadīja pa baznīcas durvīm. Dusmās par pretestību vācieši baznīcu uz pusotru gadu slēdza. Savukārt K.Beldavs vēl 10 gadus gaidīja uz mācītāja amatu tikai tāpēc, ka opekalnieši viņu par daudz mīlēja.

Otra informatīvi bagātākā izstādes sadaļa ir Marijas Luizes fon Volfas 190.gadadienai veltītā. Viņa ir Johana Gotlība II fon Volfa mazmeita, kas bija Dorpatas (Tartu) Universitātes ķirurģiskās klīnikas priekšniece (vecākā māsa). Lai gan par viņu pašu pieejamas skopas ziņas, šajā sadaļā apkopoti materiāli par medicīnu Jaunlaicenē vairāku gadsimtu garumā. Izrādās, jau 18.gadsimta beigās muižas teritorijā atradās “slimo māja”. Ārsta pienākumus veica baronese Marija Klementīne. Pagājušā gadsimta vidū Jaunlaicenē strādāja Zelma Upīte, kas, par spīti vecāku trūkumam, pati “izlauza” sev ceļu, ieguva izglītību un atgriezās dzimtajā pusē Jaunlaicenē. Savu darbu viņa uztvēra kā misiju. Kaut gan vīrs dzīvoja Rīgā, viņa Jaunlaiceni neatstāja.

Pārējie jubilāri ir mācītājs Andrejs Dombrovskis (130), dzejniece un rakstnieces Māras Svīres māsa Lija Brīdaka (80) un radošo profesiju pārstāvis Osvalds Kļaviņš (100). A.Dombrovskis ir pirmais latviešu mācītājs, kurš kalpoja Opekalna draudzē. L.Brīdaka Jaunlaicenē pavadījusi bērnību. Par te piedzīvoto viņa speciāli izstādes vajadzībām uzrakstījusi savas atmiņas. Savukārt O.Kļaviņš izceļas ar radošo daudzpusību: sākot no koru vadīšanas, mūzikas komponēšanas un dzejas rakstīšanas līdz pat dažādu instrumentu spēlei, keramikas podu veidošanai un šaham.

Gandrīz pusi no izstādei atvēlētās telpas aizņem rokdarbnieces Ārijas Ratsepas darbi. Lai gan viņa šogad nesvin apaļu jubileju, I.Dārziņa norāda, ka viņas veikums sasaucas ar izstādes “Novēlējums” ideju – atspoguļot jaunlaiceniešu mantojumu. “Ārija ir ļoti ražīga rokdarbniece, kas šim darbam veltījusi visu savu mūžu. Viņa ir tā, kas apģērbj arī mūsu folkloras kopas “Putnis” dalībniekus, pagatavojot lietas, kādas nav nevienam citam,” viņa uzsver.

Komentāri 1

hihihī

Alūksnes muzejā par novadniekiem-jubilāriem vispār nav bijusi neviena izstāde, izņemot Liepaskalnu, kas arī nebija šo muzejnieku nopelns, bet vecās iestrādes. Tādi cilvēki muzeja darbnieču prātiņos nemaz neeksistē.

pirms 9 gadiem, 2012.04.29 09:16

Kultūra