Radinām ziemošanai

Novembris un decembris ir grūtākais laiks telpaugiem, jo omulīgi silto un gaišo vasaras vidi pēkšņi nomainījusi tumsa, bet stresu rada centrālapkures radītais sausums. Kā varam palīdzēt?

Nu jau pirms gandrīz diviem mēnešiem uz istabas vidi pārcēlušies arī telpaugi, kas vasaras sākumā tika iznesti laukā. Siltajos mēnešos, baudot saules gaismu, siltumu un pietiekamu mitrumu, tie sakuplojuši, sadzinuši daudz sulīgu lapu, un daļa gatava ziedēt, taču pēkšņā vides maiņa puķēm  radījusi stresu. «Ienešanu istabā augi uztver līdzīgi kā pārvietošanu no telpām laukā, kad tam visa kā ir par daudz, rodas šoks, tāpēc pavasarī tas sākumā vismaz nedēļu jānoēno,» saka SIA «Dārzs» dārzniece Gundega Gene. Viņa teic, ka neomulīgākais laiks istabas puķēm jau garām, jo visvairāk rudenī tām nepatīk periods, kad no gaišās un siltās āra vides tās atkal ienes istabā, bet pirms apkures sākuma vismaz mēnesi ilgst drēgnuma periods. Tad augiem ļauj aprast ar izmaiņām un laista minimāli, bet līdz ar apkures sākumu puķēm atkal jāpievērš vairāk vērības.
«Pirmais, ko vajadzētu izdarīt to labā, ir nomazgāt logus,» smaidot stāsta telpaugu dārzniece, atgādinot, ka pat caur gludāko stikla virsmu istabā ieplūst vien daļa gaismas, turklāt augam tā tiek tikai no vienas puses.

Daļa lapu nodzeltē
Pelargonijas šajā laikā izteikti parāda, cik ļoti tās cietušas, beidzoties vasarai, – siltajā laikā āra apstākļos sulīgi saaugušās zaļās vecās lapas tagad dzeltē un nokrīt. Taču vasarā izaugušās jaunās paliek, puķes turpina kuplot un pat ziedēt.
Gatavojot augus pārziemošanai telpās, pārlieku saaugušos var arī «apcirpt», tādējādi tie aizņems mazāk vietas un vieglāk pārdzīvos tumšo gadalaiku. Jāparūpējas arī par puķu lapu tīrību – pacietīgākās der kārtīgi nodušot, gludās lapiņas droši noslauka ar mīkstu lupatiņu, bet pūkainās mēģina notīrīt ar birstīti vai uzpūšot gaisu.   
«Sākoties apkurei, atkal jāsāk vairāk laistīt,» saka telpaugu dārzniece, rosinot mitrināšanas biežumu izvēlēties pēc tā, cik siltas ir telpas. Universālā metode, kā ar laistīšanu nepārcensties un nenoslinkot, ir pievērst uzmanību substrātam. «Ūdens nedrīkst stāvēt uz šķīvīša, bet substrāts no sausuma nevar arī atlēkt no poda,» saka G.Gene un piebilst – kad augs nolaiž lapas, jau ir par traku.
Mazākās rūpes līdz pavasarim prasa kaktusi. Pirmkārt, tie uz ziemu jānovieto visgaišākajā vietā. Otrkārt, adatainie būs pateicīgi par vēsumu, ja to iespējams nodrošināt, par «bumbuļkaktusiem» var aizmirst līdz pavasarim, kad martā ar svaigu zaļumu no augšanas punkta tas signalizē, ka ir pamodies. Ja istabā uz loga palodzes vēsumu tomēr neizdodas nodrošināt, tad gan arī adatainie kaktusi pa retam jāpalaista.

Prasa siltumu

Lielākā daļa lapaino istabas puķu pieder pie telpaugiem, kas nepārstāj augt arī ziemā. Pavairot un pārstādīt gan tos nevajadzētu, jo tik patīkamo tropu vidi dzīvoklī vai mājā nodrošināt grūti, taču jālaista gan ik pēc nedēļas vai divām atkarībā no tā, cik siltas telpas. Ļoti audzelīgas vēl novembrī un decembrī ir visu veidu skaistnātres, arī tās, kas pārziemošanai ienestas no dobes. Ziedēt gan nevajadzētu ļaut, tāpēc visus pumpurus izkniebj. Augi, kas ziemā turpina zaļot, jāatceras arī pabarot, reizi mēnesī ūdenim pievienojot mēslošanas līdzekli.
Mazprasīgas ziemā ir papardes, taču substrātu tās grib vienmērīgi mitru. «Periodiski tām pabirst lapas – neko darīt,» secina puķkope. Pārlieka siltuma (līdz ar to – sausuma) ietekmē arī asparāgi mēdz atvadīties no smalkajām lapiņām, bet, ja nepiedzīvos krasas pārmaiņas, bojā neaizies. Sausās telpās ikviens smalklapu augs būs pateicīgs par papildu mitrināšanu.

Konkursi