Gatavo krāšņu sezonu

Sociālās spriedzes apstākļos arvien lielākā vērtē kļūst iespējas atveldzēties no ikdienas rūpēm kultūrā. Šī tendence spilgti atspoguļojas Alūksnes novada kultūras dzīvē. Šosezon novadā darbosies gandrīz 80 pašdarbības kolektīvi. Starp tiem ir gan tradīcijām bagāti, gan gluži jauni veidojumi, kuriem šī būs pirmā darbības sezona.

“Šobrīd ir ļoti daudz lietu, par ko cilvēki nevar atļauties maksāt, tāpēc tiek meklētas alternatīvas, kā to kompensēt. Ja runā par brīvā laika pavadīšanu, tad darbošanās amatiermākslas kolektīvos ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā savu brīvo laiku aizpildīt. Piemēram, es varbūt nevaru aiziet uz koncertu, kas maksā 3 – 4 latus, bet es varu iesaistīties kādā korī vai deju kolektīvā un radīt koncertu pati saviem spēkiem,” uzskata Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.

Jaunajā sezonā darbosies 3 folkloras kopas, 5 kori, 11 deju kolektīvi, 16 vokālie ansambļi, 19 amatierteātru kolektīvi, no kuriem pieci ir bērnu un jauniešu teātra studijas, bet viens – senioru teātra kolektīvs. Pārējo kolektīvu darbība balstās uz tradicionālajām vērtībām alternatīvām nodarbēm. Daļa no tiem uzskatāma nevis par kolektīviem, bet interešu kopu pulciņiem. Starp šiem kolektīviem minamas līnijdeju kopas, eksotisko deju pulciņi, mākslinieciskās jaunrades un vingrošanas entuziasti, kā arī cita veida domubiedru grupas, kas kāda tautas nama paspārnē pulcējas uz regulārām nodarbībām.

Tiksies Vidzemes reģiona svētkos
Jautāta par amatiermākslas kolektīvu nozīmīgākajiem notikumiem novada, reģiona un valsts līmenī, S.Eglīte min ikgadējās skates. Dalība tajās nav obligāta, taču vēlama, ja kolektīvam svarīga mākslinieciskās kvalitātes latiņas celšana. Iespēja parādīt savu veikumu kompetentai žūrijai ļauj uzklausīt objektīvu kritiku, kā arī saņemt ieteikumus darbības pilnveidošanai.

Amatierteātru kolektīvi to varēs izdarīt, piedaloties Latvijas amatierteātru iestudējumu parādē „Gada izrāde 2011”. Folkloras kopām būs iespēja pretendēt uz dalību Starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica”. Savukārt dziedošajiem un dejojošajiem kolektīviem bez tradicionālajām novada skatēm tiks piedāvāta iespēja pulcēties kopīgos Vidzemes reģiona svētkos.

S.Eglīte atgādina, ka šo svētku tradīcija iedibināta pagājušajā sezonā. Šoreiz par Vidzemes deju svētku norises vietu kļūs Aizkraukle, bet koru kolektīvi svētkus svinēs Alūksnē. Plānots, ka Vidzemes reģiona koristiem pievienosies arī Latgales kolektīvi, kas, pēc šā brīža prognozēm, varētu veidot apmēram 2000 dziedātāju kuplu pulku.

Izzinās novada vēsturisko pusi
Nākamā gada maijā Alūksne kļūs par mājvietu arī Vidzemes skolu pūtēju orķestru svētkiem. Vēl šajā mēnesī tiks atzīmēta 900.gadskārta, kopš pirmo reizi vēstures hronikās minēts Alūksnes novadu ieskaujošais apvidus. Uz šī notikuma bāzes iecerēts veidot I Alūksnes novada svētkus, kam izvēlēts nosaukums „Pēc 900 pavasariem”. „Rit otrais gads, kopš esam kļuvuši par Alūksnes novadu, tāpēc beidzot gribētos sarīkot vienus kārtīgus svētkus visiem šeit dzīvojošajiem. Vēsturiskā gadskārta varētu kļūt par labu pamatu jaunas tradīcijas aizsākšanai,” skaidro S.Eglīte.

Viņa atklāj, ka ar vēsturisko jubileju būs saistīts vēl viens nozīmīgs pasākums. Tā ir Alūksnes novada kultūrvēsturiskajiem jautājumiem veltīta konference, kas plānota nākamā gada augusta beigās.

Popularizēs Alūksnes vērtības
Līdzās nozīmīgākajiem kultūras pasākumiem, kas Alūksnes novadā kļuvuši par tradīcijām, šajā sezonā plānots ieviest vairākus jauninājumus. Viens no tādiem ir muzikālās piektdienas „Alūksnes vakara mūzika”. Šis pasākums plānots katru piektdienas vakaru jūlijā, kad dažādu žanru mūziķi muzicēs Alūksnes Jaunās pils parkā, pieskandinot pilsētas centru. „Tas nebūs īsts koncerts, bet neuzbāzīga muzicēšana, priecējot cilvēkus, kas pastaigājas parkā, sēž uz soliņa vai vienkārši dodas savās ikdienas gaitās caur pilsētas centru. Tādā veidā ieskandināsim augusta sākumā gaidāmos pilsētas svētkus,” stāsta S.Eglīte.

Pārējie jauninājumi saistīti ar nākamā gada pavasari. Tā kā Alūksne tiek dēvēta par ziemas pilsētu, martā iecerēts veidot Sniega festivālu. Atšķirībā no citiem ziemā rīkotiem pasākumiem, šajā plānots apvienot vairākas jomas: kultūras priekšnesumus, sportiskas aktivitātes, māksliniecisko jaunradi, veidojot sniega skulptūras, un tamlīdzīgi. Savukārt mēnesi vēlāk notiks franču kultūrai veltīta sadraudzības nedēļa „Francijas elpa”. Tā taps sadarbībā ar šovasar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā viesojušos franču mūziķi Sachu Duchaini, kā arī ilggadējiem Vidzemes reģiona sadarbības partneriem no Lejasreinas departamenta.

Radīs tūristiem pievilcīgāku vidi
Tiesa, kā uzsver S.Eglīte, šie ir tikai priekšlikumi, kurus Kultūras un sporta nodaļa izstrādājusi sadarbībā ar citiem kultūras jomā strādājošajiem. Vai kopīgā ideju ģenerēšana ar mērķi bagātināt ikgadējo pasākumu klāstu nebūs bijusi velta, nu atkarīgs no Alūksnes novada domes deputātiem. S.Eglīte vienīgi piebilst, ka šie notikumi veidoti, domājot par jaunu tradīciju iedibināšanu.
Ar skatu nākotnē tiek strādāts arī pie diviem jauniem kultūras projektiem. Kultūras darba speciāliste Valda Zeltiņa informē, ka šie projekti vērsti uz kultūras vides sakārtošanu un tūristiem pievilcīgākas vides radīšanu. Viens no tiem saistīts ar Pilssalu. Tajā iecerēts renovēt estrādi, kā arī, izmantojot moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, radīt vēl nebijušu tūrisma piedāvājumu pilsdrupās. Savukārt otrs būs saistīts ar neliela amatniecības salona izveidi kādā no Alūksnes Jaunās pils telpām. S.Eglīte pauž, ka salons uzskatāms par pagaidu alternatīvu joprojām ieceru stadijā esošajam amatniecības centram. Šai iecerei īstenojoties, salons kļūs par lielisku papildinājumu novada amatnieku veikuma popularizēšanai.

V.Zeltiņa atklāj, ka projektus plānots iesniegt Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā. Šobrīd abiem projektiem atrasti sadarbības partneri Igaunijas un Krievijas pusēs, taču darbs pie to izstrādes vēl turpinās.

Kultūra